Latvijas Ārlietu ministrija vakar izplatīja paziņojumu, ka «atsevišķi uzlabojumi Baltkrievijas parlamenta vēlēšanu norisē dod cerību tālākai Eiropas Savienības un Baltkrievijas sadarbības attīstībai». Savukārt Austrumeiropas tematikai veltītā interneta vietne Visegradinsight.eu pagājušajā nedēļā publicēja interviju ar baltkrievu opozīcijas politiķi Andreju Saņņikovu (piedalījies prezidenta vēlēšanās 2010. gadā, bijis politieslodzītais), kurš brīdina Rietumus nelolot ilūzijas, ka Lukašenko režīms saturiski varētu mainīties. Domāju, ka baltkrievu opozīcija labāk izprot situāciju par starptautiskajiem novērotājiem, uz kuriem atsaucas mūsu ministrija.
Jo īpaši Saņņikovs ir sarūgtināts par Polijas pašreizējās valdības divkosību - pirms nonākšanas pie varas tā savus oponentus kritizēja par pārāk pielaidīgu attieksmi pret kaimiņvalsts autoritāro līderi, bet nu rīkojas citādi. Būtiska nianse Saņņikova pārdomās ir norāde, ka objektīvi viņš saprot Polijas vēlmi attīstīt ekonomiskos sakarus ar Baltkrieviju, kas ļautu poļiem mazināt attiecību ar Krieviju pasliktināšanās iespaidu. Un te mēs nonākam līdz Latvijas attiecībām ar kaimiņvalsti.
Dzīvojam tādā pasaulē, kādā dzīvojam. Neba mums būt, kā saka, svētākiem par pāvestu, un, ja tas tiešām ir Latvijas ekonomikas interesēs, tirgojamies arī ar autoritārām valstīm. Tomēr tas nenozīmē, ka ir jāizpilda kaut kāda knikšu taisīšana un kājas pievilkšana par šo valstu politisko situāciju. Ja pavisam ciniski, pietiek jau ar to, ka paklusējam par cilvēktiesību pārkāpumiem - pilnīgi lieki vērt muti un liekuļot uz pilnu klapi.
Var iebilst, sakot: ja nebūs politisko reveransu, autoritārie līderi negribēs arī tirgoties. Tā varētu būt, ja mūsu piedāvājums nav interesants un nepieciešams, tomēr konkrēti Baltkrievijas gadījumā domāju, ka tās ekonomiskā situācija un tradicionāli samudžinātās attiecības ar Krieviju dara sadarbību ar Baltiju pievilcīgu. Te, protams, ir kutelīgais jautājums par Latvijas un Lietuvas konkurenci un var saprast mūsu uzņēmēju aprindu bažas, ka, ja Latvija nepaslavēs Lukašenko, Lietuva paslavēs un «nocels» mums biznesu. Nu, tad tā gan ir Ārlietu ministrijas sfēra - strādāt, lai Baltijas valstu ārpolitika patiešām ir vienota.
Putins savulaik aicināja nošķirt mušas un kotleti. Mēs gribam kotleti, tādēļ pieciešam mušas. Labi. Bet nav mušas jāsauc par tauriņiem. Jo arī mušas nav mūžīgas, un tās dzīvās radības, kas nāks to vietā, var mūsu muldēšanu par tauriņiem atcerēties un ņemt ļaunā. Un mēs neesam tik lieli un vareni, lai paļautos uz to, ka gan jau piedos un laidīs pie kotletes.