NA sekmes 11. Saeimā un tās atbalstītajos ministru kabinetos vērtējamas pretrunīgi. Kā neveiksme minama nepieciešamība laika gaitā mainīt personālijas visos NA kontrolē nonākušajos ministru posteņos, turklāt vairākos gadījumos tas noticis, atstājot nelāgu piegaršu (demisionējušās kultūras ministre Žanete Jaunzeme-Grende un tieslietu ministre Baiba Broka).
Par zināmu problēmu uzskatāms arī tas, ka, par spīti NA pārstāvja Eiropas |Parlamentā Roberta Zīles priekšlikumiem ekonomiskās politikas jautājumos, NA sabiedrības daļas uztverē joprojām ir «viena jautājuma» partija.
NA attiecības ar koalīcijas partneriem arī atsevišķos periodos bijušas nospriegotas. Te minama gan neizpratne par Reformu partijai (RP) deleģēto ministriju skaitu, pašas RP popularitātei un pārstāvniecībai Saeimā samazinoties, gan asa retorika debatēs ar Labklājības ministriju NA interesējošajos ģimenes politikas jautājumos, gan mājieni par specdienestu izmantošanu NA reputācijas mazināšanai.
Jāatzīst gan, ka ķīviņu par pareizākām valsts atbalsta formām ģimenēm ar bērniem rezultāts ir tāds, ka šis atbalsts palielināts vai, tēlaini izsakoties, lai nu kā tas noticis, svarīgākais, ka strīdnieki spēja panākt ko sabiedrībai noderīgu. Ne tik labi NA veicies ar citu apvienības aktualizētu tēmu - izmaiņām t. s. uzturēšanās atļauju piešķiršanas regulējumā. Lai gan citas centriski labējās partijas NA piekrita, ka kopumā regulējums padarāms stingrāks (palielināti «sliekšņi» ieguldījumiem, apmaiņā pret kuriem atļaujas saņemamas u. c.), jautājums 2014. gada pirmajā pusē iestiga un starprezultāts droši vien pašu NA neapmierina.