Bail no pārmaiņām
LM šobrīd īsteno Eiropas Savienības finansētu deinstitucionalizācijas projektu, kura mērķis ir pēc iespējas vairāk bērniem dzīvot ģimenē vai ģimenei pietuvinātā vidē, bet pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem atbilstoši savām iespējām un ar speciālistu atbalstu varēs izvēlēties dzīvot patstāvīgi un strādāt sev piemērotu darbu, liecina LM informācija. Pēdējos sešos gados slēgtas jau sešas filiāles, šogad jāslēdz filiāle Allažos, nākamgad - Teikā, bet Kalkūni ir ministrijas plānos 2019. gadā. Šeit bērnu patversme nodibināta jau 1927. gadā, iestāde ar dažādiem nosaukumiem darbojusies visu šo laiku, un līdz 2009. gadam te dzīvoja bez vecāku aprūpes palikušie bērni un bērni ar funkcionāliem traucējumiem, bet pēdējos gados te izmitināti arī pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem. Ministrijas informācijā teikts, ka tas bijis pagaidu risinājums, un arī ANO Bērnu tiesību komiteja paudusi bažas, ka pusaudži ievietoti garīgās veselības aprūpes iestādēs kopā ar pieaugušajiem. Šie ir oficiālie argumenti, kāpēc tiek slēgta gan Teikas filiāle Rīgā, gan Kalkūni.
Labklājības ministrijas ES fondu komunikācijas speciāliste Inita Kabanova Dienai atzina, ka sanāksme Kalkūnos notikusi emocionāli un darbiniekiem bijuši ļoti daudzi jautājumi. «Cilvēkiem ir bail, ka bērnus vedīs prom no Latgales, bet tā tas nebūs. Tiek meklēti risinājumi, lai vecākiem nebūtu jāatdod bērns aprūpes iestādē. Ir bērni, kuriem nav vecāku, bet tas nenozīmē, ka viņiem jādzīvo lielā centrā. Ir dažādas citas formas, piemēram, profesionālas audžuģimenes. Ja bērns ir slims, viņš nav jāsoda, ieliekot lielā institūcijā,» skaidro I. Kabanova. «Cilvēki baidās, ka zaudēs darbu, taču jaunās aprūpes formas prasa pat lielākus cilvēkresursus. Darbiniekiem tiks arī piedāvāts strādāt citās aprūpes centra filiālēs. Tomēr šobrīd mēs nevaram pateikt, ko katram cilvēkam varēsim piedāvāt pēc trim gadiem,» norāda ministrijas pārstāve. Vēl viena darbinieku sāpe ir telpas, kuru iekārtošanā ieguldīti ES struktūrfondu līdzekļi, izveidojot Sensoro istabu un Sajūtu dārzu, kas paredzēti personu sensoro maņu attīstīšanai. Iespējams, ēkas varētu pārņemt pašvaldība, bet par to vēl tiks spriests. «Mēs vēlamies līdz 2019. gadam pakāpeniski, bez satricinājumiem atrisināt katra bērna turpmāko likteni. Nav tā, ka vietu likvidē, bērni bez mājām un cilvēki bez darba. Galvenais ir dot cilvēkiem paļāvību, ka darbs būs, jo viņi prot darīt darbu, kas ir un būs vajadzīgs,» uzsver I. Kabanova.
Taču vismaz pašlaik darbiniekiem šādas paļāvības nav. Filiāles vadītāja patlaban slimo, savukārt VSAC Latgale direktore Mārīte Grigāne telefona sarunas sākumā saka, ka nevar neko komentēt. «Ja plānošanas reģions ir aktīvs, var ļoti daudz izdarīt. Viss atkarīgs, vai gribam pārorientēties un iegūt Eiropas naudu,» uzskata M. Grigāne. No viņas teiktā noprotams, ka Zemgales un Vidzemes plānošanas reģionos klientu reģistrācija un viņiem piemērotu aprūpes veidu meklēšana notiek straujāk nekā Latgalē.
Jānāk kopā pašvaldībām
Eiropā lielas aprūpes institūcijas gandrīz nekur vairs nepastāv, un Latvija ir zināmā mērā aizkavējusies, norāda I. Kabanova. «Darbinieki ir aizvainoti, jo ikdienā cenšas, bet runa jau ir par aprūpes formu kā tādu. Lielie centri nav bērniem piemēroti. Procesā ir trīs galvenie partneri - ministrija, plānošanas reģioni un pašvaldības. Naudu saņemt var tikai pašvaldības, tāpēc ir racionāli tām sanākt kopā un kartē uzzīmēt, kas kur atradīsies, jo visiem visas aprūpes formas ieviest nav iespējams,» norāda I. Kabanova. Ministrija organizēšot vizītes uz tām pašvaldībām, kurās veiksmīgi darbojas citas aprūpes formas, nevis lielie centri.
Jau šā gada oktobrī plānots slēgt aprūpes centra filiāli Allažos. VSAC Vidzeme direktors Modris Karselis Dienai stāsta, ka vēl tiekot gatavots plāns, kas un kā notiks. Uz Dienas repliku, ka oktobris ir tuvu, direktors atzina, ka vēl neesot zināms, vai noteiktajā laikā filiāle pilnībā darbu pārtrauks. Atšķirībā no Kalkūniem un Teikas šeit dzīvo tikai pieaugušie. Viņi tiekot aptaujāti par vēlmi dzīvot sabiedrībā, piemēram, pusceļa mājās, un tad sadarbībā ar mentoriem apmācīti sadzīves prasmēs. Taču klientiem ir tiesības izvēlēties pārcelties uz kādu aprūpes centru visā Latvijā. Dažas brīvas vietas esot arī citās VSAC Vidzeme filiālēs.
Allažu slēgšanas iemesls ir Būvniecības valsts kontroles atzinums. Aprēķini liecina, ka administratīvās ēkas sakārtošanai būtu vajadzīgi nepilni 560 tūkstoši eiro, bet arī otrai ēkai esot normatīviem neatbilstoši gaiteņi un izejas. Tā kā līdzekļu nav, filiāli slēdz. Vaicāts par darbinieku reakciju, M. Karselis atzīst, ka jebkuram cilvēkam darba zaudēšana ir sāpīga, taču būšot iespēja piedāvāt darbu Ropažos, un noteikti daudzas pašvaldības vēlēsies pieņemt darbiniekus ar pieredzi sociālajā darbā.