Šie punkti aktualizē nepieciešamību sākt sarunas ar mērķi parakstīt visaptverošu līgumu starp Eirāzijas Ekonomisko savienību (EES) un Ķīnu par partnerību un sadarbību, kā arī par nepieciešamību sākt sarunas par brīvās tirdzniecības zonas izveides iespējām (šis punkts dažos interneta komentāros nodēvēts par «sarunām par sarunām»). Formulējums, kā norāda Krievijas izdevums Vedomosti, nozīmē - iespēja sākt sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu tiks «paturēta prātā», abu valstu ekonomiskā sadarbība vētīta arī no šāda aspekta, un, ja nākotnē atradīsies pietiekami daudz kopsaucēju, kā arī, ja sadarbība izrādīsies pietiekami produktīva, EES un Ķīna var secināt, ka sarunas par brīvo tirdzniecību ir loģiska notikumu attīstība.
Arī ja šādas sarunas tomēr netiks sāktas, to iespējamība, kā uzskata eksperti, veicinās abu pušu ekonomisko sadarbību un Ķīnas investīciju pieplūdumu. Atbilstoši E&Y aprēķiniem Krievija jau pašlaik ieņem sesto vietu Ķīnas investoru iecienītāko valstu sarakstā, un tiek prognozēts investīciju Krievijas virzienā pieaugums.
Vienlaikus pat pēc optimistu domām brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanai nepieciešamās sarunas starp šāda mēroga valstīm ilgs vismaz gadus desmit, bet daudz ticamāks termiņš ir 20-30 gadu, un arī ar nosacījumu, ka līgumam ir politisks atbalsts. Pēdējais ilgtermiņā nav garantēts, jo gan Krievijā, gan citās EES valstīs netrūkst uzņēmēju, ekspertu un politiķu, kuri uzskata par labāku orientēties uz Eiropas Savienību (ES) un attiecīgi aicina apsvērt iespēju nākotnē noslēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Briseli. Tiesa, šobrīd kā viena, tā otra iespēja ir teorētiska, turklāt tālas nākotnes jautājums.