Lielā uzmanība, kas tika pievērsta bijušā Valsts prezidentes kancelejas vadītāja Mārtiņa Bondara uzņemšanai Reģionu aliansē, liek domāt, ka viņš varētu kļūt par apvienības līderi. Politiķa domubiedra, bijušā iekšlietu ministra, Māra Gulbja iestāšanās šajā partijā jau pirms kongresa bija palikusi bez tādas ievērības.
Reģionu alianse (RA) nav jauns spēks. Tās kodolā nav notikušas lielas izmaiņas kopš 2005. gada, kad Rīgas rajona pašvaldības nodibināja Rīgas apriņķa novadu apvienību (RANA). Par tās pirmo priekšsēdi kļuva toreizējais Ādažu mērs Normunds Breidaks, kurš arī piedalījās kongresā. RANA tika izveidota, jo likumā ieviesa prasību, ka pašvaldībās ar lielāku iedzīvotāju skaitu var startēt tikai partijas. Pēc Tautas partijas un LPP/LC likvidācijas šī partija paplašinājās pa visu Latviju, kas noteica arī nosaukuma maiņu. Pēc 2013. gada pašvaldību vēlēšanām RA ieguva pārstāvniecību 34 pašvaldībās, tās biedri vada 13 novadu.
Pagājušajā nedēļā LTV raidījumā Sastrēgumstunda RA līderis Babītes mērs Andrejs Ence atzina, ka pašvaldību vadītāji paši neplāno kandidēt Saeimā. Reaģējot uz to, J. Liepnieks teica, ka ne jau no Madonas mežiem iznākuši cilvēki tagad varēs sekmīgi startēt Saeimā. «Mums ir jānāk ārā no mežiem, purviem un slīkšņām. Mēs nedrīkstam palikt malā,» sacīja Salacgrīvas novada priekšsēdis Dagnis Straubergs. RA mērķis nav bijis tīkot pēc krēsliem Saeimā, norādīja kā D. Straubergs, tā Jelgavas domnieks Dainis Liepiņš. Taču diemžēl reģionu intereses Saeimā un valdībā nav ņemtas vērā. Tāpēc nekas cits neatliek, kā pieteikt savu sarakstu Saeimas vēlēšanās. Pašvaldību pārstāvjus nepārliecina arī varas partiju pieaugošā interese par reģioniem, ko varot saistīt tikai ar gaidāmajām vēlēšanām.
Apvienību izveidoja RA un Vidzemes partija, kuras vēl cer uz Latgales partijas, kā arī Kuldīgas un Talsu novada partijas piebiedrošanos. Kongresa viesu vidū bija arī bijušais Ādažu mērs Māris Sprindžuks, kurš kopā ar sešiem RA deputātiem strādā domes opozīcijā, Saeimas deputātes Inga Vanaga un Inga Bite, kuras nesen atstāja Reformu partiju, kā arī pārstāvis no Aināra Šlesera vadītās partijas Vienoti Latvijai. D. Liepiņš gan paskaidroja, ka ar Vienoti Latvijai neesot plānots sadarboties. Klātesošais apvienības Iedzīvotāji līderis Kaspars Upaciers (Ufo) Dienai atzina, ka ideja iestāties par reģionu interesēm esot laba, taču jāskatās, kā izdosies atrisināt galveno problēmu - atrast cilvēkus.
D. Straubergs katrā pašvaldībā redz cienījamus kandidātus. Salacgrīvieši uz Saeimu varētu deleģēt, piemēram, akciju sabiedrības Brīvais vilnis izpilddirektoru Māri Trankali. Pagaidām nav skaidrs, kurš būs apvienības līderis. Faktiski šos pienākumus veic D. Liepiņš, bet viss liecina, ka par pirmo personu virza M. Bondaru, kuru gan pagaidām grūti uztvert kā savējo. Par to liecināja arī viņa uzstāšanās, kas atgādināja uz savas personības demonstrēšanu vērstu priekšnesumu. Runas beigās M. Bondars, reaģējot uz jau minētajā LTV raidījumā izteikto aicinājumu partijām nosaukt sev raksturīgu priekšmetu, sacīja, ka reģionu apvienība varētu būt «spīdeklis gara, tumša tuneļa galā». Taču redzams, ka M. Bondars RA ieguvis to, ko viņam nevarēja piedāvāt ne Reformu partija, ne Einara Repšes vadītā partija Latvijas Attīstībai - lielas pilnvaras un ietekmi, kā arī iespēju nākt ar savu komandu. Neoficiāli min, ka tajā varētu iekļauties arī bijušais satiksmes ministrs Aivis Ronis. M. Bondars neatbildēja, kuri viņa domubiedri vēl pievienosies, kā arī neatklāja, vai viņam ir pietiekami labi saprotamas pašvaldību problēmas, lai par reģionu interesēm cīnītos Saeimā. Lūgts to komentēt, M. Bondars Dienai sacīja: «Es dzīvoju pašvaldībā.» Ar to domāts Mārupes novads.