Pagājušās nedēļas nogalē pie Rīgas cirka atkal pulcējās biedrība Dzīvnieku brīvība, protestējot pret vardarbīgu dresētāju piedalīšanos cirka programmā. Bija paredzēti trīs protesta pasākumi, bet saistībā ar Parīzes notikumiem sestdien un svētdien akcijas nerīkoja. Biedrības valdes locekle Katrīna Krīgere Dienai pastāstīja, ka kopumā noorganizēti jau vairāk nekā četrdesmit piketu gan pie Rīgas cirka, gan Arēnas Rīga, kad tur uzstājās dresētāji brāļi Zapašniji. Šoreiz protestētāju aktivitātes izraisījis fakts, ka cirka programmā uzstājas dresētāja Natālija Berežko, par kuru pieejams videomateriāls ar cietsirdīgu izturēšanos pret pērtiķīti. Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska, atvairot pārmetumus, gan norāda, ka video ir vairākus gadus vecs un dresētāja savu kļūdu jau sen atzinusi.
Lūgta precizēt, kuri dzīvnieki uzskatāmi par savvaļas dzīvniekiem, K. Krīgere definē, ka savvaļas dzīvnieku evolūciju nav ietekmējis cilvēks. «Uzskatām, ka vajag aizliegt visu dzīvnieku izmantošanu cirkā, bet labs solis ir sākt ar savvaļas dzīvniekiem,» pauž K. Krīgere un norāda, ka cirka dzīvnieki bieži tiek turēti nepiemērotos apstākļos un regulārā pārvadāšana izraisa tiem stresu.
Zemkopības ministrijas (ZM) paspārnē izveidotās Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē lemts, ka tā rosinās aizliegt izmantot savvaļas sugu dzīvniekus atrakcijās un cirkā Latvijā. Vispirms gan veidos darba grupu. «Šobrīd ir ļoti grūti paredzēt, cik raita varētu būt priekšlikumu izstrādes gaita un cik konstruktīvas varētu būt diskusijas par šo zināmā mērā ļoti emocionāli sakāpināto jautājumu. Darba grupas uzdevumi ir ekspertu līmenī sniegt pietiekami izvērtētu priekšlikumu likumdošanas grozījumiem, kurā būtu ņemti vērā dzīvnieku aizsardzības un labturības aspekti, kompetento iestāžu veiktie kontroles rezultāti, kā arī citu valstu un ekspertu pieredze,» Dienai norādīja ZM Dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone. Pēc viņas teiktā, iespējams, tiks grozīts Dzīvnieku aizsardzības likums un gala lēmums par šo jautājumu būs jāpieņem Saeimai.
Vaicāta, vai likuma grozījumi varētu skart arī mājdzīvnieku iesaistīšanu cirka programmās un to labturības noteikumus, L. Ansone atbild, ka «šobrīd netiek lemts par lauksaimniecības dzīvnieku (zirgu, aitu, kazu, cūku u. c.) vai mājas dzīvnieku (suņu, kaķu u. c.) izmantošanu atrakcijās jeb cirkos». Likums aizliedz cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku. Piemēram, rīcība, liekot dzīvniekam pārsniegt tā dabiskās spējas, jau uzskatāma par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku, un par to var piemērot administratīvu sodu vai pat krimināllikumā noteikto sodu.
L. Lipinska Dienai stāsta, ka cirka pārstāve vēlējusies piedalīties konsultatīvās padomes sēdē, bet neesot tur ielaista. «Ja pie mums savvaļas dzīvniekus cirkā aizliegs, tos brauks skatīties uz Eiropas lielajām pilsētām. Itālijā, Francijā, Vācijā, Zviedrijā, kur ir pašiem savi savvaļas dzīvnieki cirkā, kur nacionālās atrakcijas ir viņu vērtība, nav aizlieguma. Briti aizliedza, bet 2011. gadā aizliegumu atcēla, sakārtojot sertifikācijas jautājumu,» komentē L. Lipinska.