Olimpiādē galvenais ir sports, bet paralēli notiek daudz kultūras un prezentāciju pasākumu, visapkārt virmo krāsas un emocijas. Olimpiskais parks Melnās jūras krastā ir ārkārtīgi spilgts un krāsains - īpaši naktī. Tur spīd viss. Deg olimpiskā uguns, izgaismoti ceremoniju laukuma karogu masti, bet katrai sporta būvei ir savs apgaismojuma specefekts - olimpiskā stadiona Fisht polikarbonāta jumtā ir iestrādāts apgaismojums, kas pārsegumam ļauj spīdēt un mainīt krāsu. Uz hokeja halles Bolshoy jumta ir lieliska informatīvā telpa - apgaismojuma sistēma, kas papildus dažādiem noskaņu veidojošiem gaismas laukumiem visa kupola lielumā projicē to valstu karogus, kas konkrētajā brīdī spēlē. Hokeja halles Shayba fasādei ir dinamisks apgaismojums, kas kā daudzas gaistošas švīkas pārskrien visapkārt ēkai. Slidošanas pils Iceberg fasāde ir bagātīga detalizācijā, turklāt izrādās, ka naktī piekārtās fasādes moduļi vietām kustas, bet uz raibās un izliektās fasādes plaknes tiek projicētas spēļu rezultātu tabulas un cita olimpiskā informācija.
Pārējie olimpiskie objekti parkā ir pārklāti ar krāsainu LED izgaismojumu, turklāt pārsvarā tiek veidotas straujas un krasas gaismas pārejas. Kaut arī ceļš no apmeklētāju ieejas līdz sporta hallēm ir pietiekami garš, garlaikoties neļauj olimpisko spēļu atbalstītāju paviljoni un vairāku valstu viesu mājas. Visi cenšas pārsteigt un ievilināt. Ar spēcīgu izdomas jaudu izceļas Megafon paviljona fasāde, uz tās trīsdimensionāli tiek projicētas paviljona apmeklētāju sejas. Šveicē izstrādātā tehnoloģija ar motorizētu stieņu sistēmu spēj radīt gana precīzu cilvēka sejas formu, turklāt sejas uz fasādes mainās ātri. Tādi risinājumi kā vienkāršs četrstūrains paviljons ar milzīgu LED ekrānu pa visu galveno fasādi nu jau ir izstāžu pagaidu būvju klasika, un ne velti - tie sniedz gaismu paviljonu priekšpusē, notur skatītāju uzmanību, bieži vien neradot interesi uzzināt, kas notiek paviljona pārējās trijās fasādēs. Tāds ir nākamo ziemas olimpisko spēļu norises vietas - Dienvidkorejas pilsētas Phjončhanas - paviljons. Tajā ienākot, jau tagad ir skaidrs, ka Dienvidkoreja olimpiādei ir teju gatava.
Lai arī kā apmeklētāji izvēlas savu kustību trajektoriju gar paviljoniem pa ceļam uz sporta ēkām, visi tomēr nonāk uz olimpiskā gājēju tilta, kas sadalīts piecās joslās, katra no tām krāsota olimpisko riņķu krāsā. Lielā notikuma spēks ir jūtams paša tilta vibrācijā, kad to šķērso līdzjutēju pūļi. Dienā parkā ir maiga noskaņa, īpaši tad, kad Soču saule vizuļo uz sporta haļļu mugurām. Vispatīkamāk ir tiltu šķērsot pa dzelteno joslu, kas saules gaismā ir īpaša. Lai cik atraktīvi, inovatīvi un spilgti veidotas ir gaismas spēles vakaros, mirklis uz dzeltenās joslas ļauj izjust milzīgu prieku un pateicību par saules gaismu un tās spēku.
*arhitekte, iepirkumu menedžere būvkompānijā Nussli Sočos