Tomēr pastāv arī šaubas par šāda soļa lietderīgumu - piedāvātais mehānisms drīzāk kalpotu sociālā budžeta nodrošināšanai, nevis dzimstības paaugstināšanai.
Pārresoru koordinācijas centra Attīstības plānošanas nodaļas konsultante Māra Sīmane norāda - nācijas pastāvēšanas viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir pietiekama dzimstība, tāpēc nepieciešams pasākumu kopums, kas to veicinātu. NAP2020 piedāvāto pensijas piesaisti bērnu sociālās apdrošināšanas iemaksām viņa atzīst kā diskusijas vērtu, norādot, ka šāda pieredze jau aprobēta citviet. «Arābu valstīs 4. pensiju līmenis kā mehānisms darbojas, novirzot apdrošināšanas iemaksas no bērniem uz vecākiem, tā arī stimulējot cilvēkus laist pasaulē bērnus,» stāsta M. Sīmane. Viņa piebilst - ideja gan esot jauna, neordināra, un to ieviest praksē var būt sarežģīti, taču jāņem vērā, ka izmaiņas pabalstu sistēmā varētu būt gaidāmas arī Eiropas Savienības (ES) līmenī, jo sociālie un apdrošināšanas jautājumi tuvākajā laikā būs viena no ES prioritātēm. M. Sīmane arī atzīst - šāds risinājums noteikti raisīs diskusijas sabiedrībā, taču jāskata kopumā ar citiem demogrāfijas uzlabošanas pasākumiem - NAP2020 kā tādi ir minēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu 50% apmērā no darba algas, neapliekamā minimuma paaugstināšana atkarībā no apgādājamo bērnu skaita, «māmiņalgas» saglabāšana, ja bērns dzimst uzreiz pēc bērna kopšanas atvaļinājuma un citi.
Arī demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot iespējamo pensijas piesaisti bērnu iemaksām, norāda, ka «nevar izraut vienu govi no ganāmpulka», taču visi pasākumi kopumā varētu pozitīvi ietekmēt dzimstību Latvijā. Iespējamu diskrimināciju šādā risinājumā viņš neredzot. «Latvijā izdevīgāk ir būt bez bērniem, var dabūt labāku darbu, veidot karjeru, tāpēc būtu taisnīgi, ja pensijas tiek saistītas ar jaunās paaudzes ienākumiem, tad vecāki atbild par to, ko ir izaudzinājuši,» teic demogrāfs. Gadījumos, ja vecāki audzinājuši bērnu ar īpašām vajadzībām, kurš pienesumu sociālajā budžetā nodrošināt nespēj, šīs iemaksas vajadzētu kompensēt valstij, uzskata I. Mežs. Savukārt, ja cilvēki medicīnisku problēmu dēļ nevar pasaulē laist bērnu, viņiem vienmēr ir pieejamas adopcijas iespējas, norāda demogrāfs. I. Mežs arī uzskata - ja realizētu visus NAP2020 paredzētos demogrāfijas veicināšanas pasākumus un atrisinātu rindas uz bērnudārziem, tad dzimstība varētu pieaugt pat par 10 - 20%. Vēl ambiciozāki mērķi ierakstīti NAP2020 - paredzēts, ka 2020. gadā jaundzimušo skaits varētu būt 34 tūkstoši (2011. gadā - 18,8 tūkst.). Tiesa, būtu nepieciešami arī labojumi - NAP2020 paredzētais neapliekamais minimums 50% apmērā no minimālās algas esot pārāk mazs. «Lielāks ieguvums būtu, ja māmiņa ar mazu algu ienākumu nodokli nemaksātu vispār,» apgalvo I. Mežs, līdzšinējo NAP2020 piedāvājumu salīdzinot ar vēlmi par vienu latu nopirkt jaunu automašīnu. Atzinīgi NAP2020 piedāvājumu vērtē arī demogrāfs Pēteris Zvidriņš, viņš gan saka - demogrāfiju šāda pensiju shēma uzlabos netiešā veidā, turklāt tālākā nākotnē, kas valstij trūkst, ir kompleksa pasākumu programma šī jautājuma risināšanai.
Savukārt Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs Imants Parādnieks gan par NAP2020 iekļauto piedāvājumu dzimstības veicināšanai ir neizpratnē, norādot, ka šāds risinājums nav starp prioritārajiem kā «māmiņalgu» palielināšana, kā arī stipru ģimeņu veicināšana, ļaujot pensionāram saņemt dzīvesbiedra pabalstu, ja viņš aizgājis mūžībā, kā tas notiekot Vācijā. Viņš atgādina - apakškomisijā apsvērts, ka varētu pensijām piemērot koeficientu no bērnu sociālajām iemaksām, taču tālāk jautājums nav virzīts. Gada sākumā priekšlikumu piemaksāt pensijām par izaudzinātajiem bērniem izteica Reformu partija.
Ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis, kurš promocijas darbā pētīja pensiju sistēmas pilnveidošanas iespējas un problēmas Latvijā, atzīst - šāds teorētiskais modelis pastāv, taču realitātē nekur nedarbojoties, turklāt ir grūti teikt, cik ļoti tas veicinātu dzimstību. E. Voļskis norāda - NAP2020 piedāvātais modelis varētu darboties, lai uzlabotu sociālo budžetu, - cilvēki būtu motivēti atteikties no aplokšņu algām, jo zinātu, ka viņu sociālās iemaksas nonāk pie pašu vecākiem.
NAP2020 aktuālo redakciju vēl vētīs Koalīcijas padome, lemjot, vai tas tiek virzīts tālāk uz Ministru kabinetu (MK). Ja pirmo sietu NAP2020 izturēs, to izskatīs MK sēdē otrdien, 14. augustā, un tālāk plāns tiks virzīts sabiedriskajai apspriešanai 30 dienu garumā. Kā pēdējā institūcija NAP2020 apstiprinās Saeima, tam būtu jānotiek septembra beigās vai oktobra sākumā, lai iekļautos grafikā.