Kopš 2006. gada, kad jaunievēlētais Meksikas prezidents Luiss Felipe Kalderons pieteica karu karteļiem, ar narkotikām saistītā vardarbība ir pieaugusi astronomiskos apmēros un turpina izplesties aizvien plašākā teritorijā. Cilvēki ir spiesti dzīvot bailēs par savu un ģimenes locekļu dzīvību, arī atsevišķi masu mediji izmisumā pieņem lēmumu neatspoguļot valstī notiekošo asinsizliešanu, ko daži jau nosaukuši par reālu pilsoņu karu.
Vardarbības viļņi
Skaitļi ir biedējoši. Kopš 2006. gada narkokarteļu savstarpējās cīņās un armijas karā pret tiem miruši 28 tūkstoši cilvēku. Ir izrēķināts, ka, vardarbībai turpinoties līdzšinējā dinamikā līdz 2012. gada decembrim, kad beidzas L. F. Kalderona pilnvaru termiņš, kopējais bojāgājušo skaits var pieaugt līdz 75 tūkstošiem, raksta BBC.
Lai gan 50 tūkstošu karavīru izvietošana nemierīgajos reģionos vainagojusies ar vairāku ietekmīgu narkobaronu arestu vai nāvi, karteļu organizēto nolaupīšanu un slepkavību skaits nesamazinās. Tieši pretēji. Ietekmīgāko bosu notveršana problēmu tikai padziļinājusi, jo pieaudzis noziedzīgo organizāciju skaits (kas izveidojušās, sadaloties vienam kartelim), pieaugusi vardarbība, un organizētā noziedzība sasniegusi vietas, kas līdz šim tika uzskatītas par miera ostu. 2010. gada pirmajā pusgadā narkokari skāra 21 no 32 Meksikas štatiem.
Politologs Eduardo Guerero Gutjerešs izpētījis, ka no 2007. gada janvāra līdz 2010. gada augustam nacionālajā līmenī divreiz ir bijis pēkšņs un dramatisks ar narkotikām saistītas vardarbības uzliesmojums.
Pirmais vilnis ildzis no 2008. gada aprīļa līdz tā paša gada novembrim, kad mēnesī tika nogalināti 700 cilvēku, salīdzinot ar 200 iepriekš. Tā saknes meklējamas 2008. gada janvārī, kad policija notvēra vienu no visvairāk meklētajiem narkobaroniem Alfredo Beltranu Leivu. Neilgi pēc tam četri viņa brāļi atšķēlās no ietekmīgā Sinaloas karteļa un izveidoja savu organizāciju.
Otrreiz vardarbība pieauga pēc «bosu bosa» Arturo Beltrana Leivas nāves 2009. gada decembrī. Slepkavību vilnis ilga līdz šā gada maijam, un šajā laikā slepkavību skaits mēnesī no ierastajām 500 pieauga līdz tūkstotim.
Īpaši smagi vardarbība skārusi ASV pierobežas pilsētu Huaresu, kur reģistrēti 20% no visām ar narkotikām saistītajām slepkavībām. Pēdējo divu gadu laikā 1,3 miljonu iedzīvotāju lielajā pilsētā narkokari prasījuši vismaz 4500 cilvēku dzīvību.
Narkobandu algotņi par «kaujas lauku» var izvēlēties jebkuru vietu pilsētā, tādēļ noklīdusi lode var trāpīt nevainīgam garāmgājējam. Gadās, ka slepkavas sajauc adresi un par viņu upuriem krīt citi cilvēki, bet lodes sacaurumo bērnus, kas spēlējas rotaļu laukumos. Var nepaveikties arī viesmīļiem, kas apkalpo «iezīmētu» cilvēku. «Uz mums šauj pat mājās,» stāsta piecu bērnu māte Eloida Ortisa. «Mums ir jādodas uz skolu, jāstrādā. Tā mēs, baiļu pavadīti, izejam no mājām.»
Teicami bruņoti
Šogad narkobandas nogalinājušas jau sešu pilsētu mērus, bet Huaresā martā dzīvību zaudēja trīs ar ASV konsulātu saistīti cilvēki. Tādējādi narkokarteļi brīdinājuši Meksikas un ASV valdības nestāties to ceļā uz 13 miljardu dolāru (6,6 miljardi latu) vērto ASV narkotiku tirgu.
Meksikas armijas un policijas cīņu pret karteļiem apgrūtina narkobandu labā sagatavotība. To pakļautība strādā daudzi bijušie armijas elites vienību kaujinieki, kuriem ir pieejami ieroči, ko parasti izmanto karadarbībā. Cīņās un uzbrukumos viņi nereti izmanto Kalašņikova automātus, rokas granātas, granātmetējus un pat prettanku ieročus. Nereti karteļu rokaspuiši salīdzināti ar Kolumbijas nemiernieku organizāciju FARC, kas ar narkotiku tirdzniecību finansē bruņoto cīņu pret centrālo valdību.
Ieročus narkokarteļi saņem no Dienvidamerikas valstīm un ASV. Vašingtona 2009. gadā apņēmās pastiprināt robežu ar Meksiku un pārtraukt ieroču kontrabandu un no narkotiku pārdošanas iegūtās peļņas aizplūšanu uz Meksiku.