Rietumi bezspēcīgi
Pašlaik ES un NATO iekšienē cirkulē brīdinājums īpaši aizsargāt slepenus izlūkošanas datus, jo nesen īpaši aktivizējušies no Ķīnas veiktie kiberuzbrukumi. Uzbrukumi notikuši arī ASV administratīvajām un militārajām institūcijām. «Visi zina, ka Ķīna ir kļuvusi par aktīvu virtuālo uzbrukumu veicēju, un tagad mēs regulāri saņemam brīdinājumus no iekšējās drošības biroja,» The Times stāsta kāds anonīms avots NATO, kurš uzver, ka pēdējos 12 mēnešos pasaulē ievērojami pieaudzis kiberuzbrukumu skaits un Pekina ir viena no aktīvākajām šajā jomā. Pagājušajā nedēļā izplatītais ziņojums liecina, ka 2009. gadā hakeri ik mēnesi centušies veikt aptuveni 1,6 miljardus uzbrukumu ASV Kongresam un citām valsts iestādēm.
Sliktās aizsardzības dēļ jo sevišķi iekārojams mērķis ķīniešu datornoziedzniekiem esot ES institūcijas, no kurām tie vēlas nozagt plaša spektra informāciju - gan par kodolatbruņošanos un ieroču pārdošanu, gan par Tibetu un enerģētiku. Eiropas valstu vārīgās kiberaizsardzības dēļ neesot iespējama svarīgu izlūkošanas datu apmaiņa starp ASV un ES. Tikai Lielbritānijai esot ASV standartiem atbilstošs virtuālās aizsardzības līmenis, ar kura nodrošināšanu nodarbojas divas iestādes, kurās strādā augsta līmeņa datorspeciālisti un armijas pārstāvji.
Tomēr Starptautiskā Pētījumu un stratēģijas centra pētnieks Džeimss Lūiss uzskata, ka pat ASV nav radījušas efektīvu aizsardzību pret Ķīnas radītajiem kiberdraudiem, kuru saknes meklējamas 1986. gadā, kad tābrīža Pekinas līderis Dens Sjaopins tehnoloģisko attīstību pasludināja par Ķīnas prioritāti. Viņš arī uzsver ķīniešu hakeru augsto profesionalitāti. «Viņi ir gandrīz apbrīnas vērti,» saka Dž. Lūiss. «Viņi vienmēr ir bijuši neatlaidīgi savos mērķos.»
Spēcīgāki par stihijām
ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) brīdinājis, ka nākotnē kibernoziegumu veikšanā aktīvi varētu iesaistīties arī starptautiskais teroristu tīkls Al Qaeda. «Teroristi izrādījuši interesi iegūt hakerēšanas zināšanas, viņi varētu apmācīt savus biedrus vai noalgot cilvēkus no malas, lai veiktu kiberuzbrukumus kombinācijā ar fiziskiem uzbrukumiem,» paredz FIB direktors Roberts Millers. Viņš virtuālā uzbrukuma sekas salīdzina ar «labi novietotas bumbas» sprādziena postījumiem. Amerikāņu zinātnieki uzskata, ka hakeri nākotnē spēs nodarīt lielāku postījumu nekā dabas stihijas. Viņi aprēķinājuši, ka, ar datorsistēmām sabojājot ASV elektroenerģijas tīklu un pārtraucot tā darbību uz trim mēnešiem, bojājumi būtu lielāki nekā pēc viesuļvētras Katrīna 2005. gadā.