Jāstiprina padome
V. Zatlers žurnālistiem pagājušajā nedēļā norādīja, ka KNAB likums jau ir novecojis un «likumdevējam būtu jāizvērtē, kur ir vājās vietas, lai tādas situācijas turpmāk neatkārtotos». Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa skaidro, ka V. Zatlers ar savu izteikumu vēlējies uzsvērt nepieciešamību precizēt KNAB vadītāja disciplināro atbildību, kā arī vajadzību pēc mehānisma, kā risināt konfliktu starp KNAB vadītāju un premjeru, jo neesot skaidri definēta Ministru kabineta pārraudzības kārtība. Žurnālistiem V. Zatlers vēl uzsvēra nepieciešamību pilnveidot neveiklo KNAB vadītāja iecelšanas procedūru. No I. Rassas teiktā izriet, ka Valsts prezidents savu ir pateicis un tagad raugās izpildvaras virzienā, kur esot gana kvalificēti juristi, lai likumu izvērtētu.
Gan politiķi, gan speciālisti norāda, ka likuma grozīšana neatrisinās aktuālo problēmu - konfliktu KNAB, kur galvenās kritikas bultas savstarpēji raida KNAB priekšnieks Normunds Vilnītis un viņa vietnieki Alvis Vilks un Juta Strīķe. Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs, bijušais KNAB šefs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) uzsver, ka likuma grozījumi nebūtu panaceja, jo esot apšaubāma iespēja ar likuma grozīšanu atrisināt konfliktu, turklāt grozījumi nedrīkstot samazināt KNAB neatkarību. A. Vilks vēl norāda uz nepieciešamību noteikt skaidru KNAB priekšnieka atbildības mehānismu. Viens risinājums būtu koleģiālas lēmējinstitūcijas izveide, kas risinātu noteiktus jautājumus, kuros priekšniekam nebūtu tiesību vienpersoniski ko noteikt. Jau tagad strādā KNAB padome, tās pieņemtajiem lēmumiem ir tikai ieteikuma raksturs. Šādu izmaiņu gadījumā N. Vilnīša iecerētās reformas būtu jāapstiprina padomei, kurā ietilpst arī viņa vietnieki. Arī korupcijas pētnieks Valts Kalniņš norāda, ka varētu runāt par dažiem likuma pārmaiņu punktiem, piemēram, KNAB padomes stiprināšanu, tomēr jebkurā gadījumā tas neļaus pilnībā izvairīties no šāda veida konfliktiem. Pēc V. Kalniņa domām, KNAB konflikts ir iebūvēts jau ar N. Vilnīša iecelšanu un tās nav nepareiza likuma sekas. «Ar likuma palīdzību nevar sasniegt simtprocentīgu garantiju pret negudriem politiķu lēmumiem,» saka V. Kalniņš.
Parādīšoties «gudrības»
«Likumu visu laiku var pilnveidot. Arī virkne labojumu mums jau ir sagatavoti,» intervijā Dienai teica N. Vilnītis. Jau pērnvasar KNAB valdībā iesniedza koncepciju, kurā bija ieskicētas iespējas, kā stiprināt KNAB neatkarību, taču tā pagaidām ir iestrēgusi. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem, kas uzsvērts koncepcijā, ir KNAB priekšnieka iecelšanas un atcelšanas kārtība, jo pašreizējā situācijā ir nepietiekami skaidri noteikti kritēriji piemērotākā kandidāta izvēlei, turklāt premjeram šajā procesā esot dota pārāk liela rīcības brīvība. KNAB priekšnieka atcelšanas procedūrā šaubīgs esot fakts, ka ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota virsprokurora vadītajā komisijā, kas izvērtē iemeslus viņa atbrīvošanai, vēl bez Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas vadītājiem ietilpst arī divi politiķi - valdības pilnvarots ministrs un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdis. KNAB valdībai piedāvājis komisijā, kas vērtē KNAB priekšnieka amata kandidātus, iekļaut arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju vai viņa pilnvarotu tiesnesi, kam arī uzticēt komisijas vadību, savukārt neiekļaut komisijā nevienu politisko amatpersonu. Vēl esot jānosaka - ja valdība tālāk apstiprināšanai Saeimā nevirzītu komisijas izraudzīto kandidātu, šis lēmums ir jāpamato. Arī KNAB šefa atcelšanas procedūrā no komisijas būtu jāizolē politiķi. KNAB koncepcijā vēl ir virkne izmaiņu un kopumā piedāvāta izvēle starp neatkarīgas iestādes statusa noteikšanu birojam vai arī Ministru kabineta pārraudzības saglabāšanu.
Tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība) atgādina, ka arī valdības deklarācijā ir iestrādāta apņemšanās padarīt saprotamāku KNAB priekšnieka iecelšanas procedūru, tas nozīmē, ka ar koalīcijas partneriem Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) bija panākta vienošanās par KNAB likuma atvēršanu.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis gan norāda, ka KNAB likumu varētu mainīt miera laikos, jo konflikta eskalācijas brīdī atvērtā likumā varot parādīties visādas «gudrības». Viņaprāt, katram gadījumam neesot jāpiemēro likums, jo šajā gadījumā KNAB vadības pārstāvji nevarot sastrādāties, un tas jārisina citādi. Arī A. Štokenbergs norāda, ka nav jēgas mainīt likumu pašreizējās situācijas dēļ. Ja nav atbalsta N. Vilnīša atcelšanai, nebūtu arī atbalsta likuma izmaiņām, kuru mērķis būtu «noraut Vilnīti». Viņaprāt, KNAB pārstāvji «ir pārāk aizrāvušies viens ar otru», lai arī KNAB darba rezultāti neesot nemaz tik augsti, tāpēc KNAB vajadzētu sasaukt darbinieku sapulci un saprast, kā strādāt tālāk.