Koncertā Rīgas Latviešu biedrības namā 7. oktobrī ar kori sadziedāsies arī solisti Ance Krauze, Aija Andrējeva, Annija Putniņa, Dace Vītola, Renārs Kaupers, Zigfrīds Muktupāvels un Niks Matvejevs. Piepulcēsies arī kora absolventi - kopā ap simt vīru.
«Ne visi absolventi savu dzīvi ir saistījuši ar mūziku, taču visi izauguši par labiem, kārtīgiem cilvēkiem,» pārliecinājies Romāns Vanags, kurš jubilejas koncertā diriģēs Edgara Lindes aranžētās latviešu karavīru dziesmas - gan tautas, gan arī leģionāru dziesmas. Pirmie aranžējumi gatavoti 2005. gadā koncertceļojumam Dienvidāfrikā, «lai parādītu zulu karotājiem, ka esam īsti, stingri vīri. Beidzot arī ierakstīsim CD, lai izdotu uz Lāčplēša dienu. Leģionāru vēsturi vienmēr asociē ar kāšu krustiem, bet tā tas nav! Latviešu cīnītājs gāja karā dilemmas priekšā: pret ko un par ko viņš cīnās? Tas ir traģisks liktenis, un, ja viņi spējuši tajā ietvert tik dziļu muzikālu jēgu, tā ir neatņemama mūsu tautas identitātes vērtība. Svarīgi ar puikām par to runāt, lai nebūtu pārprastās izpratnes: tikai melns un balts un politiķu manipulācijas». R. Vanags novērojis, ka puikas, dziedot šīs dziesmas, iztaisno muguru.
Otrajā daļā skanēs Ulda Marhilēviča dziesmas no albuma Iedomājies un dziesmas no Valta Pūces mūzikla Velniņi. Noslēgumā - Renāra Kaupera jaunās, šim korim veltītās dziesmas pirmatskaņojums.
Koris Sarkanajā grāmatā?
Mēs tagad esam ierakstāmi Sarkanajā grāmatā - smiedamies saka Romāns Vanags. Taču šajā jokā slēpjas rūgta patiesība, jo zēnu kori brīvajā Latvijā gājuši mazumā. «To vairs nav nevienā mūzikas skolā, izņemot Doma kora skolu un mūsējo. 90. gados mums bija ap 100 zēnu koru, vēlāk jau tikai 70, un es nebrīnītos, ja tagad būtu tikai 50,» lēš Romāns Vanags. «Stāvoklis ar koriem skolās kļūst traģisks, jo, pirmkārt, samazinās skolēnu skaits - gan ekonomiskās emigrācijas, gan demogrāfiskās situācijas dēļ. Tā ir visas Latvijas problēma, kas skar visus. Otrkārt, koru skolās būs arvien mazāk, kamēr nesapratīsim, ka skolas kora diriģents nav tikai mācību priekšmeta pasniedzējs, bet gan īpašs pedagogs, kurš spēj atrast psiholoģisko saderību un vienot vairākas klases, paaudzes vienā dziesmā.» Diriģents norāda, ka nevar par kora vadīšanu maksāt to pašu, ko par parasto stundu klasē. «Tas atbaida jaunos diriģentus doties uz skolu, jo par niecīgo samaksu jāgatavojas koncertiem, Dziesmu svētkiem, jāvada sadzīve. Turklāt diriģenti katru gadu liek eksāmenu skatē, aizstāvot skolas godu.» Viņš pats ar Mediņa skolas zēniem nostrādājis jau teju 25 gadus, kaut arī pirmajos mēnešos neticis ar puikām galā un domājis: tūlīt iešu mājās!
Jārunā kā ar savējiem
Kā izvilināt no trauslajām puisīšu balstiņām skaistu skanējumu? «Arī negantnieki ir forši puikas, tikai jāmāk viņiem tā īpaši pateikt, kāpēc viņiem ir jādzied. Jārunā kā ar savējiem,» novērojis Romāns Vanags, kurš pats ir īsts zēnu kora produkts, Dārziņa skolas absolvents.
«Diskantu balsis skan īpaši, un ir arī būtiskas psiholoģiskas atšķirības, tāpēc nav pareizi korī likt meitenes un zēnus kopā,» R. Vanags paskaidro, ka bērnu kori ir padomjlaika masu produkts, savukārt zēnu kori - Eiropas kultūras tradīcija ar dziļām vēsturiskām saknēm. «Prasīt to pašu no zēniem, ko var izdziedāt tā paša vecuma meitenes, nevar, jo zēnu balsis ir daudz trauslākas, tās var sabojāt.
R. Vanags ir pateicīgs savam skolotājam Jānim Erenštreitam, kurš ņēmis līdzi Dārziņa skolas zēnu kora braucienos pavērot, kāda ir zēnu koru kustība Eiropā. «Atgriezies sasaucu vecāku sapulci un teicu, ka vēlos izveidot tādu labu zēnu kori kā Dārziņa skolai un kādreiz aizbraukt kaut vai uz Lietuvu. Turp aizbraucām, kad jau bijām dziedājuši Krievijā, Amerikā, Austrālijā, Āfrikā, Āzijā. Novembrī brauksim uz Singapūru.»