Cita aina paveras ārpus vecpilsētas robežām, kur atbilstoši noteikumiem ubagot liegts sabiedriskajā transportā, uz brauktuvēm vai gājējiem paredzētiem ceļiem. Diena novēroja, ka, neskatoties uz to, gājēju pazemes tuneļos Centrālās dzelzceļa stacijas apkaimē dažādos dienas laikos uzturas vairāki ubagotāji. Uzrunājot kādu cienījama vecuma un diezgan pieklājīga izskata kungu, kurš, atstutējies pret tuneļa sienu, rokās tur plastmasas glāzīti, pārsteidz agresīvā reakcija. Vīrietis paceļ iepriekš nodurto skatienu un skaļā balsī skaidro, ka nav nekāds deputāts un intervijas nesniegs. Uz jautājumu, vai viņš zina, ka konkrētajā vietā ubagot aizliegts, lūdzējs atbild, ka netaisās apspriest likumus. Samērā nerunīga izrādās jauna sieviete, kura žēlsirdības dāvanas lūdz, notupusies ceļos uz gājēju plūsmas noslogotas ietves pie Rīgas Starptautiskās autoostas. Blakus novietotais plakāts latviešu un krievu valodā vēsta, ka nauda esot nepieciešama bērna uzturam. Ikreiz, kad viņas trauciņā iekrīt monētas, sieviete tās veikli iebāž bikšu kabatā, taču uz jautājumiem viņa nereaģē un pat nepaceļ galvu, lai paskatītos, kas viņu uzrunājis. Pamanījis neauglīgo sarunu, garām ejošs vīrietis uz mirkli piestāj un ubagotājas virzienā raida repliku: «Rokas, kājas veselas - būtu labāk strādājusi!»
Novērots, ka autoostas teritorijā darbojas arī vairāki cilvēki, kuri uzbāzīgā veidā garāmgājējiem lūdz naudu it kā autobusa biļetei. I. Tīmane norāda, ka šādas darbības ir pieskaitāmas pie aizliegtām un policija ir aizturējusi dažas šādā veidā iztiku pelnošas personas, piemērojot tām naudas sodu.
Nevajadzētu nosodīt
«Uz ubagošanu cilvēku var pamudināt gan apstākļi, gan vājā personība un neprasme tikt galā ar savu dzīvi,» ubagotāju motivāciju skaidro psiholoģe un ģimenes psihoterapeite Dace Beināre: «Ja ubagot izvēlas jauns un šķietami vesels cilvēks, nevajadzētu viņu uzreiz nosodīt, jo katram ir savi iemesli - tā var būt gan degradēšanās, gan nespēja tikt ārā no morālās bedres un izmisums. Reiz strādāju ar klienti, kura bija nonākusi bezizejā un, lai parūpētos par saviem bērniem, pārkāpa kauna un pazemojuma sajūtai un devās lūgt naudu uz ielas.»
Jautāta, kāpēc, neskatoties uz aizliegumu, ubagotāji uz gājēju ietvēm Rīgā ir redzami un cik lielā mērā noteikumu ievērošana tiek kontrolēta no likumsargu puses, Inese Tīmane skaidro, ka policisti šajā jomā veic preventīvo darbu, sodīšanu neizvirzot par prioritāti: «Ja tiek pamanīts, ka ubagotājs darbojas neatļautā vietā vai dara to, piemēram, uzbāžoties, policijas darbinieki izsaka brīdinājumu un seko, lai cilvēks no konkrētās vietas aizietu. Tāpat likumsargu pienākums ir sniegt informāciju par pilsētā pieejamo sociālo palīdzību.» I. Tīmane atklāj, ka RPP ubagotājus mēdz nogādāt arī patversmē, bet tiem, kuriem nav pases, tiek izskaidrots, kā pie tās tikt.
Izskauž mafiju
Policija ubagotājus drīkst arī īslaicīgi aizturēt. RPP Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš iepriekš norādīja, ka šis paņēmiens ir efektīvs, ja ar ubagošanu nodarbojas ārvalstu pilsoņi, piemēram, no Rumānijas, kuriem tas ir mafijas organizēts bizness: «Aizturot šādus «pelnītājus» uz pāris stundām, viņu biznesu izdodas ievērojami apgrūtināt, jo atrašanās uz ielas vairs nav rentabla. Šādā veidā pašvaldības policijai izdevies panākt, ka Rīgu pamet ubagotāju grupa no Rumānijas.»
Rīgas domes (RD) Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (SC/GKR) skaidro, ka pirms ubagošanu regulējošo normatīvo aktu bāzes sakārtošanas likumsargiem nebija tiesību ubagotājiem aizrādīt vai viņus aizturēt: «Mūsu mērķis bija sakārtot sistēmu, lai pilsētniekiem un tūristiem neuzmāktos agresīvi vai piedzērušies ubagotāji. Ilgstošā laika posmā saņemtas iedzīvotāju sūdzības liecināja, ka šī problēma bija kļuvusi ļoti aktuāla. Taču ir maldīgi domāt, ka izmaiņas pieņemtas, lai žēlastības dāvanu lūdzējus no Rīgas izskaustu pavisam.»