«Neatbalstu moratoriju, bet uzskatu, ka latviešu sabiedrībai ir jābūt tolerantai. Problēma ir tāda, ka daudzas partijas paceļ lozungu «Krievi nāk!» un neko citu nepiedāvā. Pirms vēlēšanām politiķiem vajadzētu atturēties no šīs tēmas cilāšanas, jo nekas labs no tā nenāk,» uzskata politiķis.
SC līderi ideju par moratoriju pēdējā laikā aktīvi cenšas popularizēt, un partija pat iekļāvusi savā 4000 zīmju programmā punktu, ka rosina «līdz 11. Saeimas pilnvaru beigām noteikt moratoriju jebkādām likumdošanas iniciatīvām, kas attiektos uz izmaiņām nacionāli un vēsturiski jūtīgos jautājumos».
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis Dienai norādīja, ka viņa pārstāvētais spēks vienmēr bijis pret ultimātiem. «Domāju, ka politikā nav tā, ka var izvēlēties, vai runāt vai nerunāt par tēmu kā tādu. Piemēram, ja priekšvēlēšanu diskusijā šādus jautājumus uzdos žurnālisti, ko atbildēt? Ka ir moratorijs un nerunāsim? Mēs no ultimātiem izvairāmies, bet ir lietas, par kurām ir jāsaprot, ko partneri domā, piemēram, kā reaģēs uz notikumiem starptautiskajā arēnā,» skaidro ZZS līderis. Viņš arī piebilst, ka SC līderis Jānis Urbanovičs kuluāru sarunās vienmēr esot atzinis, ka okupācija ir bijusi, bet retoriski vaicā: «Ko, es tagad skriešu pie viņa ar papīru un teikšu - nu, Jāni, paraksties?»
Arī Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līderis Imants Parādnieks Dienai norādīja, ka neatbalsta SC piedāvāto moratoriju. «Tam nav nekāda pamata. Redziet, diemžēl SC ideologiem nav dziļa priekšstata, uz kāda pamata būvēt saliedētu sabiedrību, un moratorijs to tikai vēlreiz apliecina. Tas, ko piedāvā SC, nozīmē neredzēt to, kas notiek, un atlikt ļoti svarīga jautājuma risināšanu. Ar kādu mērķi tas tiek darīts, katrs var izspriest pats,» norāda I. Parādnieks.
Savukārt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa uzsver, ka tuvākajos gados prioritāte būšot ekonomiskie un sociālie jautājumi. «Tomēr tie nekādā gadījumā nav risināmi, uzliekot moratoriju Latvijas Republikas Satversmei un tajā paustajām vērtībām. Uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un pilsonības pēctecības principiem mēs 20 gadu esam veidojuši mūsu sabiedrību. Šie principi ir ietverti Satversmē, tie nevar tikt pārskatīti vai iesaldēti,» viņa skaidro savu nostāju.
Latvijas politiskās skatuves jaunpienācējas Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers uzskata, ka «SC vēlme nerunāt par vēstures un valodas jautājumiem ir saprotama, jo tieši šajos jautājumos SC nav formulējusi skaidru un godīgu nostāju». Viņaprāt, moratorijs nav īstenojams, jo politiķi nevar atteikties runāt par jautājumiem, kas rūp sabiedrībai, un «vēl jo mazāk noteikt, par ko vēlētāji un mediji drīkst runāt un ko - ne». Esot vajadzīga nevis «klusēšanas sazvērestība», bet atbildīga runāšana un rīcība. «Tas nozīmē citu starpā atteikšanos no provokatīvām un sabiedrību šķeļošām idejām, tādām kā bilingvālās izglītības likvidēšana vai otras valsts valodas ieviešana, no kuras SC nav ne skaidri norobežojies, ne atbalstījis,» uzskata V. Zatlers.
Arī 10. Saeimā neiekļuvušās PCTVL bijušais Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners Dienai norādīja, ka moratoriju neatbalstot. «Slimība nepāriet no tā, ka par to nerunājam. Tā ir divkosība, un furunkuls izaugs tikai lielāks, un ārstēšanās būs vēl grūtāka. Labāk jādiskutē un jāpieņem pozitīvi lēmumi, neapvainojot konkrētus cilvēkus,» klāsta politiķis.