Satraukums uzvirmoja piektdien, kad Francija mudināja 30 tūkstošus sieviešu izņemt PIP implantus, piedāvājoties segt operācijas izmaksas. Tādas valstis kā Lielbritānija un Brazīlija rekomendējušas konsultēties ar ārstu. Kā ziņoja LETA, Latvijā PIP implanti nav izmantoti.
Otrdien Francijas veselības ministrs Ksavjē Bertrāns centās apslāpēt paniku, uzsverot, ka nav medicīniskas nepieciešamības PIP implantus izņemt nekavējoties. «Tā ir patiesība, ka tas nav steidzams jautājums. Mēs rekomendējam izņemt krūšu implantus, lai izvairītos no to saplīšanas riska,» ministru citējis Reuters.
Mediķi noliedz, ka PIP implanti vairāk nekā citu firmu ražojumi palielinātu risku saslimt ar vēzi. Tomēr firmas produkti jau pērn izņemti no tirgus, jo izmaksu samazināšanai tajos medicīniskais silikons aizstāts ar silikonu, ko izmanto matraču ražošanā. Implanti neierasti bieži pārplīst, radot veselības komplikāciju risku.
Pret firmu, kas agrāk bija pasaulē trešā lielākā krūšu implantu ražotāja, ierosināta izmeklēšana. Pret to plāno izvirzīt kriminālapsūdzību par kādas francūzietes nāvi 2010. gadā. Viņa, tāpat kā vēl septiņas sievietes ar PIP implantiem, saslima ar vēzi. ASV veselības nozares speciālisti jau pirms desmit gadiem brīdināja par implantu neatbilstību medicīniskajiem standartiem un 2000. gadā aizliedza to tirdzniecību. Turklāt ASV pret firmu un tās īpašnieku Žanu Klodu Meru kopš deviņdesmito gadu vidus tiesā iesniegts jau dučiem prasību.
72 gadus vecas firmas īpašnieks Ž. K. Mers izsludināts Interpola meklēšanā, taču starptautiskā policijas aģentūra uzsver, ka tas saistīts ar auto vadīšanu dzērumā Kostarikā 2010. gadā, nevis krūšu implantu skandālu. Ž. K. Mera advokāti noliedz, ka vīrietis bēguļotu. Viņš atrodoties Francijā, kur atgūstas no operācijas, taču esot gatavs aizstāvēties tiesā.