Šos vārdus viņš izteica uzreiz pēc manas pārvešanas uz Vācijas klīniku, toreiz biju pieslēgts pie visiem iespējamajiem aparātiem, un, ja Urbanovičs stāstītu, ka būšu galvenais kampaņas dzinējs, tā būtu cūcība. Tas ir mans tiešais pienākums darīt visu, lai vēlēšanās tiktu sasniegts labākais rezultāts. Apvienības valdes priekšsēdētājs nevar nepiedalīties.
Pats vēlēšanu sarakstā iesiet?
Nē, nē, nē. Neiešu. Esmu ievēlēts Rīgā, un būtu liela cūcība, ja aizietu prom.
Kā vērtējat Valda Zatlera lēmumu, rosinot referendumu par Saeimas atlaišanu?
Šī sasaukuma parlaments ar tagadējo koalīciju nav darba spējīgs. Taču te ir jautājums - vai nākamais būs labāks? Taču lēmums neapšaubāmi bija pareizs.
Kā balsosiet referendumā?
Par Saeimas atlaišanu. Ja tas process ir sācies, tad to atbalstīsim.
Vai tas ir izdevīgs Saskaņai?
Tas būs izdevīgs tad, ja spēsim pārliecināt vēlētāju par mums nobalsot un dot mums lielāku mandātu, nekā tas ir pašlaik. Es ceru, ka nākamajā Saeimā izdosies iegūt vairāk par 29 mandātiem, kas mums ir šobrīd. Taču milzīga pieauguma nebūs. Iegūs Zatlera partija, nešaubīgi Visu Latvijai!, kas ņems nost balsis Vienotībai. Par Šleseru grūti spriest, jo viņam vienmēr izdevies kāpināt savu reitingu tieši pirms vēlēšanām. PCTVL, domāju, Saeimā neiekļūs.
PCTVL reitingiem pēdējā laikā ir tendence kāpt. Vai viņi nevarētu jums vēlēšanās atņemt balsis?
Pieņemu, ka viņi mums balsis neatņems, skatīsimies, ko vēlētāji teiks. Bet pārsteigumi var būt jebkurai partijai.
Viesturs Silenieks no ZZS ir izteicies, ka viņa apvienība pēc vēlēšanām labprāt veidotu valdību kopā ar Saskaņu. Ko par šādu kombināciju teiktu jūs?
Mēs esam atvērti sarunām ar visiem.
Bet jums taču ir kaut kādi prioritārie partneri? Nevar būt, ka jums viss ir vienalga.
Prioritārie partneri būs tie, kuri būs gatavi pildīt mūsu programatiskās nostādnes, - mēs esam kreisais spēks, kuram svarīgi sociālie jautājumi.
Kādas būs jūsu sarkanās līnijas?
Viss, kas pārkāpj sociālo lietu līniju.
Bet, objektīvi skatoties, iznāk, ka ZZS tomēr ir jūsu tuvākais politiskais domubiedrs.
Redzēsim pēc vēlēšanām. Galvenais ir tas, ko citas partijas teiks nākamajā dienā pēc vēlēšanām. Viena lieta ir retorika pirms vēlēšanām, un otra - ko partijas, sākot ar Zatleru un beidzot ar ZZS, teiks pēc tām.
Pieļaujat iespēju, ka paliekat opozīcijā?
Politikā viss ir iespējams.
Zatlers, dibinot partiju, ir paziņojis, ka priekšnoteikums sadarbībai ar jums būs Latvijas okupācijas fakta atzīšana. Tas faktiski izslēdz jūsu sadarbības iespējas pēc vēlēšanām. Vai arī jūs varētu okupāciju atzīt?
Ja viņš grib pievienoties eksaminatoriem, tad vieta rindā ir brīva, ultimātu izvirzītāju jau pietiek. Pagaidīsim, ar ko beigsies vēlēšanas, un tad runāsim par variantiem, pirms vēlēšanām politiķi visu ko mēdz teikt, tā ir retorika. Mēs esam atvērti visiem piedāvājumiem, ieskaitot Visu Latvijai!, ar kuriem, protams, sadarboties būs grūti, bet kuri, tāpat kā mēs, ir diezgan kreisi sociālajos jautājumos.
Vai okupācijas neatzīšana jums ir principa jautājums?
Tas nav jautājums par to, ko mēs, runājot par vēsturi, atzīstam vai neatzīstam. Tas ir jautājums par to, vai mēs atļaujam vai neatļaujam eksaminēt mūsu vēlētājus. Ne Zatleram, ne Vienotībai, Raivim Dzintaram nav tiesību eksaminēt mūsu vēlētājus. Ja gribat mūs eksaminēt - mēs neparko ar jums nerunāsim. Ja gribat debates pēc būtības - mēs esam atvērti.
Kā tas ir debatēt par okupācijas faktu pēc būtības?
Tas nozīmē runāt par ļoti traģiskiem notikumiem Latvijas vēsturē tā, lai neciestu tie cilvēki, kuri ar to nekādā veidā nav saistīti.
Mēs negribētu, lai termina izvēle novestu pie tiesiskām sekām, kas ļautu sākt virzīt tālāk jautājumus, kas saistīti ar deokupāciju, un ka tā rezultātā par ķīlniekiem vai upuriem kļūst cilvēki, kuri nekādā veidā nav saistīti ar Staļinu, komunistiem vai boļševikiem.
Gribat iestrādāt likumos punktu, ka Latvija atsakās no tiesībām realizēt deokupāciju?
Nezinu, vai tas juridiski ir iespējams.
Vai pazīstat kādu, kurš nopietni runātu par deokupāciju?
Visu Latvijai! runā par brīvprātīgo repatriāciju.
Viņi atsaucas uz Vladimira Putina aicinājumu veicināt etnisko krievu brīvprātīgo repatriāciju uz Krieviju.
Vai ir vērts analizēt citas valsts vadītāja aicinājumu? Mēs esam Latvijas iedzīvotāji.
Bet kā tā vienošanās fiziski notiks? Būtu jāveido kaut kāds starppartiju konsilijs?
Ir jāatmet ultimāti un jāsāk runāt. Spānijā bija tādi konsiliji, pēc pilsoņu kara beigām visi kopā sāka veidot vienu valsti. Tur arī bija nacionālās problēmas, jo Spānija nav viendabīga valsts, tur ir baski, kataloņi...Bet viņiem tas izdevās. Ja mēs varam vienoties par pagātnes definīciju, neaiztiekot šodienas cilvēkus, tad nav problēmu. Ir jāatmet ultimāti, mums nav pretenziju pret būtību, mums ir pretenzijas pret formu. Mēs vienkārši neļausim to darīt. Cilvēkiem ar vēsturi nav nekāda sakara. Pašreiz izskatās, ka visi politiskie aktieri mēģina spēlēt savu spēlīti.
Arī Saskaņa.
(Klusē.) Mazākā mērā.