2011. gada 25. janvārī Kairā sākās iedzīvotāju protesti, kas vēlāk pārmetās uz citām Ēģiptes lielākajām pilsētām. Demonstrācijās cilvēki pieprasa gandrīz 30 gadus valdījušajam H. Mubarakam, kurš līdz šim nebija piedzīvojis šāda mēroga protestus, atkāpties. Līdz šim viņa iedibinātais režīms rūpējās, lai cilvēkiem liegtu izteikt patiesās domas par varu.
Pirms iesaistīšanās politikā H. Mubaraks vadīja Ēģiptes Gaisa spēkus, tādēļ arī kā prezidents bijis uzticīgs stingrās dūres politikai, neļaujot izveidoties spēcīgai opozīcijai. Visu viņa valdīšanas laiku valstī ir aktivizēts ārkārtas stāvokļa likums, ko represīvās iestādes izmantojušas, lai arestētu H. Mubaraka kritiķus un ierobežotu pilsoniskās pamatbrīvības, raksta BBC.
Ēģiptes valdība apgalvo, ka stingrie likumi tiek izmantoti, lai apkarotu islāma fundamentālistus, kas nereti sarīkojuši asiņainus uzbrukumus, tādējādi cenšoties iedragāt Ēģiptes tūrisma industriju, kas ir vitāli svarīga valsts ekonomikai, jo nozarē tiek nodarbināti 12% darbspējīgo iedzīvotāju, bet 2008. gadā tūristi valstī atstāja 11,6 miljardus dolāru (seši miljardi latu).
Uzbrukumi bijuši vērsti arī pret pašu prezidentu, jo savas valdīšanas laikā H. Mubaraks piedzīvojis sešus atentāta mēģinājumus, tomēr vienmēr brīnumainā kārtā ticis cauri ar izbīli.
H. Mubaraka vadīšanas laikā valstī panākta stabilitāte un ekonomiskā izaugsme, tādēļ vairākums ēģiptiešu formāli ir atbalstījuši viņa varas monopolizāciju. Kopš 1981. gada viņš uzvarējis trīs prezidenta vēlēšanās pēc kārtas, jo tajās nepiedalījās neviens cits kandidāts. 2005. gadā viņš tika pārvēlēts ceturto reizi, bet šoreiz vēlēšanās tika ļauts piedalīties arī citiem kandidātiem, jo uz to uzstāja Savienotās Valstis.
Vašingtonai ir bijusi liela loma H. Mubaraka politiskajā karjerā. Ēģipte ir tuvākais ASV sabiedrotais arābu pasaulē, neskatoties uz to, ka H. Mubaraka politika itin nemaz neatbilst Rietumu uzskatam par demokrātiju. Amerikāņi ir turpinājuši viņu atbalstīt, jo Ēģiptes prezidents nav pieļāvis islāmistu izvēršanos un aktīvi iesaistījies palestīniešu un ebreju samierināšanā. Ēģipte ik gadu no ASV saņem 1,5 miljardus dolāru (780 miljoni latu) lielu palīdzību.
Pēdējās dienās ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija aicinājusi H. Mubaraku sākt plašas reformas, šur tur pavīdējuši izteikumi, ka finansiālā palīdzība Kairai «var tikt pārskatīta», tomēr Baltais nams atturējies aicināt Ēģiptes prezidentu atkāpties. Vašingtona, visticamāk, baidoties, ka aiz H. Mubaraka muguras nav neviena reāla pēcteča, saka analītiķi.