Negrib, ka «norauj jumtu»
Vairākus administratīvo pārkāpumu protokolus šogad Rīgas pašvaldības policija (RPP) noformējusi naktsklubam Coyote Fly, bet topa otro vietu dala divas izklaides vietas, kas atrodas burtiski viena otrai iepretī Stabu ielā. Tās ir naktsklubs Kleopatra, kas internetā piedāvā «baudījumu bezgalīgu stundu garumā», un bārs restorāns Ar mani atkal runā kaijas, kurš sociālajos tīklos sola, piemēram, piektdienas vakarā «noraut jumtu» ar klasiskajiem house mūzikas gabaliem. Par šādiem piedāvājumiem gan nav sajūsmā Stabu ielas iedzīvotāji, kuru pārstāvis Viktors Citovičs komitejas sēdē stāstīja, ka ar Kleopatru cīnoties jau piecus gadus, bet neviens tiesas process nav uzvarēts. Bieži esot situācijas, kad policistus klubā nemaz neielaiž, aizbildinoties ar slēgtu pasākumu. Restorāna Ar mani atkal runā kaijas dēļ iedzīvotāji mainot logus ar lielāku skaņas izolāciju. Diena gan pārliecinājās, ka rudens sezonā, kad restorāna darbība notiek iekštelpās, no tā uz ielas īpašs troksnis nav dzirdams. Salīdzinot ar pagājušā gada trokšņotāju rekordistiem, aina ir nedaudz mainījusies, taču daļēji arī tāpēc, ka Kaņepes Kultūras centrs, līdzīgi kā bārs Just, ir atradis veidu, kā troksni legalizēt - katram pasākumam Rīgas domē tiek izņemta izpilddirektora atļauja publisku pasākumu rīkošanai. Tas nozīmē, ka par trokšņošanu šo pasākumu laikā nesoda.
Viens no priekšlikumiem, kura īstenošana aizkavējusies, ir izklaides vietu licencēšana, kas nozīmētu ietekmes uz vidi izvērtējumu. Tad pārkāpumu gadījumā licenci varētu apturēt. Tam piekrīt arī Rīgas pilsētas būvvalde, atzīstot, ka pašlaik pārbaudīt skaņas izolāciju ir tiesīga tikai vietās, kur notiek rekonstrukcija. Ja bārs vai naktsklubs strādā ilgstoši, nav pamata tam šobrīd pieprasīt veikt papildu skaņas izolāciju. Dažādu nozaru speciālisti atzīst, ka nav problēmu troksni konstatēt, tomēr prasības to mērīt sagādā sarežģījumus, jo vajadzīga sertificēta laboratorija un to nevar noorganizēt operatīvi. Rīgas pašvaldības policijas Administratīvās pārvaldes priekšnieks Jānis Znotiņš stāsta, ka tiesas bieži vien attaisno trokšņa cēlājus tieši mērījumu trūkuma dēļ. Viņš uzskata, ka policijai jābūt tiesībām sodīt sabiedriskās kārtības traucētājus nakts stundās arī bez mērījumiem, jo tiek pārkāptas cilvēku tiesības uz naktsmieru.
Jāsoda stingrāk
Administratīvie sodi nav pietiekami efektīvi, tie ir pārāk mazi un nerada ekonomiskas problēmas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar izklaides biznesu, uzskata Tieslietu ministrijas pārstāvis Uldis Rudziks. Viņš arī atgādina, ka būtu vēlams nodalīt trokšņotājus - saimnieciskās darbības veicējus - no individuālajiem trokšņa cēlājiem. Par sīko huligānismu, traucējot apkārtējo mieru, var sodīt, balstoties uz subjektīvu cietušās puses attieksmi.
Nevar apgalvot, ka valsts institūciju līmenī netiek darīts gluži nekas, VARM izstrādā vairākus normatīvos aktus, taču netiek sasniegts galvenais - nav normas, pēc kuras trokšņa cēlājam būtu pienākums troksni pārtraukt, ja tas traucē citiem, norāda Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (SC). Viņa komiteja sagatavos vēl vienu lēmumu un atkal vērsīsies pie likumdevējiem, lūdzot izstrādāt normas, kas ļauj troksni ierobežot.