Šajā dienā Krievijas rubļa attiecība pret ASV dolāru un eiro vienubrīd pārsniedza attiecīgi 37 un 51 rubli, bet abi Krievijas vadošie biržu indeksi zaudēja vairāk par 10% vērtības. Atbilstoši analītiķu aprēķiniem, kopējie zaudējumi finanšu tirgū sasniedza no 57 līdz 72 miljardiem dolāru, kas ir vairāk nekā izdevumi par Soču olimpisko spēļu organizēšanu.
Tiesa, jau 4. martā pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojuma, ka Maskava «pagaidām» neredz iemeslus atklātai karaspēka ievešanai Ukrainā, kā arī, ka netiek plānota Krimas pievienošana Krievijai, rubļa kursa svārstības apstājās, savukārt biržu indeksi atgriezās pie kāpuma, atgūstot aptuveni pusi zaudējumu. Jāpiebilst, ka rubļa kursa stabilizēšanā aktīvi piedalījās Krievijas Centrālā banka (KCB), palielinot procentu likmes no 5,5% līdz 7%, kā arī veicot valūtas intervences aptuveni vienpadsmit miljardu ASV dolāru apmērā (pēc Krievijas preses aprēķiniem).
Analītiķi norāda - lai arī situācija patlaban stabilizējusies, tā joprojām saistīta gan ar Krievijas reakciju uz notikumu attīstību Ukrainā, gan ar iespējamību, ka pret Krieviju tiek noteiktas ekonomiskās sankcijas. Piemēram, atbilstoši Bank of America Merrill Lynch aprēķiniem, atklāts iebrukums Ukrainā un tam sekojošas ekonomiskās sankcijas novedīs pie Krievijas iekšzemes kopprodukta krituma aptuveni 3% apmērā. Tomēr eksperti ekonomiskās sankcijas pret Krieviju uzskata par maz ticamām, galvenokārt tādēļ, ka Krievijas ekonomika ir cieši saistīta ar Rietumu ekonomiku un sankciju noteikšana varētu nodarīt vienlīdz lielus zaudējumus abām pusēm, bet daudzās ES valstīs zaudējumi varētu pat apdraudēt kopējo ekonomisko attīstību. Piemēram, pret ekonomisko sankciju noteikšanu iebilst Spānija, tāpat nenoteikt sankcijas aicinājis Lielbritānijas ietekmīgais finanšu sektors jeb Londonas Sitija, norādot uz zaudējumiem, ko radīs sadarbības pārtraukšana ar Krieviju. Pēc ekspertu domām, ar šiem viedokļiem nāksies rēķināties arī galvenajai sankciju aizstāvei ASV, kuras ekonomiskā saistība ar Krieviju ir ievērojami mazāka nekā Eiropai.
Pretrunīgus vērtējumus izpelnās arī Krievijas rubļa faktiskā devalvācija. Rubļa kursa kritums niecīgā ārējā parāda un pozitīvās tirdzniecības bilances dēļ nevar ievērojami kaitēt Krievijas valsts finansēm, tāpat zems rubļa kurss daudzos gadījumos palielina Krievijas ražotāju konkurētspēju. Tomēr zems rubļa kurss rada nopietnas problēmas un pat bankrota draudus tiem uzņēmumiem un bankām, kam ir parādsaistības dolāros un eiro, kā arī uzņēmumiem, kas importē izejvielas vai komplektējošās detaļas, bet daudzās nozarēs tādu ir vairākums. Turklāt inflācija un patēriņa cenu kāpums raisa neapmierinātību valsts iedzīvotājos, tādēļ ekspertu vidū dominē viedoklis, ka KCB gatava atgriezties pie rubļa kursa kontrolēšanas.