V. Džarcāne norāda, ka disciplinārlietu skaits kā tāds līdz ar N. Vilnīša atnākšanu KNAB nav palielinājies, taču parādījušās jaunas prasības, ka disciplinārlietās jāsoda un jāaizliedz darīt to, kas agrāk bijis pieļaujams. Viņa atzīst, ka ļoti konkrētu personu loku, pret kurām būtu vērsies priekšnieks, nosaukt esot grūti - drīzāk tie bijuši visi darbinieki. Vienīgi pret paša N. Vilnīša pieņemtajiem darbiniekiem attieksme bijusi pielaidīgāka.
Pret V. Džarcāni ierosināta disciplinārlieta par kavēšanos izstrādāt biroja iekšējo pretkorupcijas plānu. Par to izmeklētājai pēc N. Vilnīša iniciatīvas piespriests bargs sods - pazemināšana amatā uz trim gadiem. To gan N. Vilnītis pilnībā atcēlis, kad viņa sūdzējusies tiesā, tomēr, kad nākamā gada februārī notikusi ikgadējā ierēdņu vērtēšana, izmeklētājas novērtējums pazemināts, atsaucoties arī uz nu jau atcelto sodu. «Pamatojums bija fakts, ka V. Džarcāne, kuras tiešajos pienākumos ietilpst korupcijas un pārkāpumu izmeklēšana un apkarošana KNAB iekšienē, nevēlas uzticēties citiem biroja darbiniekiem. Šāds arguments ir absurds, ņemot vērā V. Džarcānes veicamos pienākumus,» uzskata viņas advokāts. V. Džarcāne stāsta, ka pēc novērtējuma viņas fiziskā darba vieta pārcelta uz ziņojumu centru, kur amata pienākumus veikt praktiski neesot bijis iespējams. Vēl pēc mēneša V. Džarcānes darba vieta «pārcelta» uz apsardzes telpu, amata aprakstā norādot pienākumu kontrolēt caurlaides un veikt KNAB ēkas videonovērošanu - pēc tam viņa no biroja aizgājusi.
Kaut arī Administratīvā tiesa, pamatojoties uz Augstākās tiesas lēmumu līdzīgā lietā, izbeigusi skatīt V. Džarcānes lietu, jo tā piekrītot civiltiesai, viņa vēl nav izlēmusi, vai tiesāties turpinās.