«Pirms uzsāk sportošanu, kritiski jānovērtē, vai esi tam gatavs,» tāds ir veselības centra RA īpašnieka, fizioterapeita Raivja Aršauska padoms.
«Pašnovērtējums bieži vien ir augstāks nekā spējas reālajā situācijā. Cilvēka funkcionālais stāvoklis ir vissvarīgākais, un diemžēl ne vienmēr tas atbilst izvēlētā sporta veida aktivitātēm. Lielākā problēma vīriešiem ir tā, ka mājās ir sporta soma, pilna ar inventāru, garāžā ir mocis vai kāda ekstrēmā sporta veida inventārs un, kad nu reiz pienāk brīdis, kad to visu gribas likt lietā, tad - viss beidzas ar traumām, veselības komplikācijām, kas pēc tam ir ilgi un dikti jāārstē,» par epizodisku sportisko aktivitāšu sācējiem saka R. Aršauskis.
Kvalitatīvas kustības!
«Svarīgi, lai ir pieejami kvalitatīvi apavi, tērpi un kvalitatīvs inventārs. Sacensības parasti tiek perfekti nodrošinātas ar modernām tehnoloģijām. Paliek jautājums, vai cilvēka ķermenis ir gatavs,» uzsver R. Aršauskis.
Nordea maratona rīkotāji paša atbildību par veselību liek pirmajā vietā, un mājaslapā ir publicēts tests veselības pārbaudei, it īpaši svarīgi tas ir garo distanču 21 un 42 km skrējējiem. Taču - kas vienam ir pusmaratons, tas citam jau 2-3 kilometri, kuri arī var būt kritiski. R. Aršauskis šobrīd skrējējus, kas 19. maijā iecerējuši nostāties uz starta līnijas, iedala trīs grupās - tie, kas turpina gatavoties jau no iepriekšējām sacensībām, tie, kas pagājušajā gadā noskrēja maratonu un visu gadu nav darījuši neko, un tie, kas grib piedalīties pirmo reizi.
Tieši pēdējā aktīvistu grupa var sagādāt sev un apkārtējiem problēmas. Bet vēl ir laiks aiziet uz konsultāciju pie fizioterapeita.
Tieši fizioterapeits izvērtēs muskuļu sagatavotību - vai tie ir veseli un vai var skriet un cik var noskriet - piecus vai 10 kilometrus? Ja gribas skriet garāku distanci, tad jāiet uz konsultāciju pie kardiologa. Ja ilgāku laiku nekas nav darīts, lai gan jaunībā daudz sportots, noteikti jāizmeklē sirds asinsvadu sistēma un jāpārliecinās, vai nav vēnu problēmu.
Stress ar sportu nesader
«Ja cilvēks pēc garas darbadienas, kurā bijušas stresa situācijas un lielākā dienas daļa pagājusi sēžot pie datora, pēkšņi izdomā sākt skriet, jo kolēģi runā, ka skrējiens sakārto prātu, tad tāds piegājiens var beigties ar traumām - Ahileja cīpslas plīsumiem, ceļu locītavu un muguras problēmām,» zina stāstīt R. Aršauskis.
Kas traucē normāli nodarboties ar sportu? Galvenokārt sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids, stresa situācijas un depresija.
Ja kāda no šīm pazīmēm attiecas uz tevi, labāk šogad esi sporta pasākumu skatītājs, uzsver speciālists.
Vīriešiem lielākā problēma ir savu spēju pārvērtēšana. «Es to visu salīdzinu ar māju, kas stāvējusi, teiksim, 35 gadus un pēkšņi ir vēlēšanās uzbūvēt otro stāvu. Bet apakšējais stāvs jau pa to laiku sabrucis. Taču to var salabot. Un gluži tāpat ir ar sportošanu - vispirms tiek veidota tā stabilitāte un tad tikai sliets jumts augšā,» situāciju raksturo R. Aršauskis.
Nepārforsēt
Maldīga ir doma, ka sporta zālē vien var samazināt svaru. Jo svara zaudēšana ir ilgstošs process - regularitāte, disciplīna un plānveidīgums. Sabalansēts uzturs un pozitīvs psihoemocionālais stāvoklis. «Fiziskās slodzes rezultātā jāpanāk labsajūta,» nepārforsēt iesaka R. Aršauskis un turpina: «Vispirms jāiemācās savu ķermeni mīlēt, un tikai tad arī spēsim kontrolēt situāciju - vai braukt ātrāk, vai skriet lēnāk, vai tempu kāpināt vai samazināt, varbūt vispār apstāties. Kad cilvēks iemācīsies savu ķermeni kontrolēt, panāks arī iecerētos mērķus - svars un vidukļa apkārtmērs samazināsies, bet muskuļu masa pieaugs.»
Ir mēģinājumi muskuļus audzēt ar uztura bagātinātājiem un spēku gūt no enerģijas dzērieniem. «Vitamīni un uztura bagātinātāji dos labumu, ja dienas režīms sakārtots un uzturs sabalansēts,» saka R. Aršauskis. Ja preparāti tiek lietoti bez speciālista padoma, bet pēc draugu ieteikuma, tad cilvēks sev nodara pāri. «Par maz ir izlasīt, cik liela deva jālieto. Svarīgāk ir zināt preparāta īpašības, iedarbību. Organisms pats signalizēs, kā viņam trūkst. Risinājums vispirms jāmeklē ēdienkartē,» tāds ir fizioterapeita padoms.