Aicina rīkoties tūlīt
B. Obama šodien kļūst par pirmo Baltā nama saimnieku, kas apmeklējis ASV piederošu teritoriju aiz Polārā loka. Pirms atgriešanās Vašingtonā viņš viesosies Kocebū pilsētiņā, kuras apkaimē klimata izmaiņu rezultātā strauji kūstošie ledāji veicina krasta eroziju, kas tuvākajās desmitgadēs var «aprīt» 3000 iedzīvotāju lielo pilsētu un tuvējos ciematus.
Vakar prezidents piedalījās pārgājienā pa pēdējos gados strauji sarūkošu šļūdoni Kīnajas kalnos un laivu braucienā Kīnajas fjordu nacionālajā parkā, lai kopā ar ASV telekanāla NBC piedzīvojumu raidījuma vadītāju Bēru Grillsu aplūkotu, kādu ietekmi uz apkārtējo vidi atstājis ūdens līmeņa pieaugums pasaules jūrās.
Tūri pa Aļasku B. Obama sāka pirmdien štata lielākajā pilsētā Ankoridžā, kur norisinājās ASV Valsts departamenta organizēta starptautiska konference par Arktiku. ASV prezidents uzrunāja konferences dalībniekus, kuri pārstāvēja 20 valstu valdības, aicinot viņus nekavējoties rīkoties, lai stātos pretī globālajām klimata izmaiņām, vēsta laikraksts The New York Times.
«Klimata izmaiņas vairs nav attāla problēma. Tās norisinās šeit un tagad,» sacīja B. Obama. «Mēs nerīkojamies pietiekami ātri. Kā pasaulē lielākās ekonomikas un otras lielākās kaitīgo izmešu radītājas līderis es varu teikt, ka Savienotās Valstis atzīst savu lomu problēmas izraisīšanā, tādēļ mēs uzņemamies atbildību palīdzēt to risināt.»
Viņš cer, ka ANO globālajā klimata samitā, kas decembrī notiks Parīzē, valstis vienosies par ievērojamu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešu daudzuma samazinājumu. «Šim ir jābūt gadam, kad pasaule beidzot vienojas aizsargāt savu planētu, kamēr mēs to vēl varam,» norādīja prezidents.
Baltais nams ir apsolījis, ka Savienotās Valstis līdz 2025. gadam samazinās kaitīgo izmešu daudzumu par 28%; līdzīgu apņemšanos Vašingtona pērn izspieda arī no Ķīnas, kas ir pasaulē lielākā siltumnīcas efektu izraisošo gāzu radītāja. Tomēr Ķīna un Indija, kas arī ir viena no lielākajām atmosfēras piesārņotājām, pirmdien nepievienojās pārējiem Ankoridžas konferences dalībniekiem, kuri nāca klajā ar kopēju paziņojumu, atkārtoti solot samazināt videi kaitīgo izmešu daudzumu.
Krievija aktīva Arktikā
Klimata izmaiņas rada draudus apkārtējai videi, infrastruktūrai un aptuveni četriem miljoniem cilvēku, kas dzīvo ap Ziemeļu polāro loku. Tajā pašā laikā tās rada milzīgas ekonomiskās iespējas. Zinātnieki lēš, ka Arktikas reģiona dzīlēs varētu atrasties aptuveni 90 miljardi barelu naftas un 51 miljards kubikmetru dabasgāzes. Savukārt kūstošais ledus var atsegt jaunus kuģošanas ceļus un zvejas vietas.
Reģionā ietilpst astoņas valstis - ASV, Kanāda, Dānija, Islande, Somija, Zviedrija, Krievija un Norvēģija, kuras vēlas iegūt pēc iespējas lielāku daļu no Arktikas potenciālajiem labumiem. Krievija tam ķērusies klāt visnopietnāk, izvietojot Arktikā karaspēku un izsakot ANO oficiālas pretenzijas uz 1,2 miljonu kvadrātmetru lielu teritoriju reģionā. «Krievija ar Arktiku saista savu nākotnes ekonomisko izaugsmi,» Vašingtonas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra pētniece Hetere Konlija sacīja Bloomberg.
ASV valdība iepriekš saņēmusi pārmetumus par pārāk gausiem centieniem aizstāvēt savas tiesības Arktikā, kur amerikāņi varētu pretendēt uz aptuveni 19% no kopējā iespējamo energoresursu daudzuma. B. Obama otrdien paziņoja, ka ASV ir jāpaātrina jaunu jaudīgu ledlaužu iepirkums, lai Arktikā spētu konkurēt ar Krieviju.
ASV Krasta apsardzes rīcībā pašlaik ir trīs ledlauži, no kuriem tikai viens ir lieljaudas. «Krievijai ir 40 ledlaužu, bet vēl 11 plāno uzbūvēt,» ASV prezidentu citē Reuters. Prezidents vēlas, lai miljardu dolāru (890 miljoni eiro) vērts ledlauzis tiktu iepirkts līdz 2020., nevis 2022. gadam, kā bija paredzēts iepriekš.