B. Obamas teiktais nāca kā atbilde uz Sīrijas režīma pirmdienas paziņojumu, ka režīms ķīmiskos ieročus izmantošot tikai tad, ja saskarsies ar ārvalstu agresiju.
Pēc ASV aplēsēm, Sīrija jau kopš 80. gadiem attīstījusi ķīmisko un bioloģisko ieroču programmu, un šobrīd tai ir ceturtie lielākie krājumi pasaulē. Režīma rīcībā esot iprīts jeb sinepju gāze, zarīna gāze un XV nervu gāze, informēja raidsabiedrība BBC.
Opozicionāri ziņoja, ka režīms ķīmiskos un bioloģiskos ieročus aptuveni pirms divām nedēļām pārvedis uz pierobežas teritorijām. «Pirmkārt, viņi baidās, ka tiem varētu piekļūt Brīvā Sīrijas armija. Otrkārt, ieroču pārvietošana uz robežām iezīmē draudus starptautiskajai sabiedrībai,» nemiernieku formētās Brīvās Sīrijas armijas pulkvedis Mustafa Šeiks sacīja sarunā ar raidsabiedrību CNN.
Par ķīmiskajiem ieročiem Sīrijā īpaši satraukusies Izraēla, kas baidās, ka tie varētu nokļūt Libānas islāmistu grupējuma Hezbollah vai citu ekstrēmistu rokās. Izraēla solījusi uzbrukt, ja ķīmiskie ieroči draudētu nonākt nepareizajās rokās un apdraudētu tās drošību. «Šobrīd visa nekonvencionālo ieroču sistēma atrodas pilnīgā režīma kontrolē,» Izraēlas Aizsardzības ministrijas pārstāvji apstiprināja Izraēlas valsts radio.
Otrdien Sīrijā nerima sīvas kaujas par stratēģiski zīmīgo Halebu (Alepo), taču režīma kareivjiem izdevās atgūt lielāko daļu no pagājušajā nedēļā zaudētās teritorijas galvaspilsētā Damaskā. Eksperti norādījuši, ka Halebas nonākšana nemiernieku rokās būtu smags trieciens režīmam, tādēļ B. el Asads apņēmies ziedot visus spēkus, lai to nosargātu. Turcija ziņoja, ka nemiernieki ir «tuvāk uzvarai nekā jebkad agrāk».