«Mums ir līgumsaistības. Mēs turpinām diskusijas, no kuru rezultāta izrietēs mans lēmums, kuru es pieņemšu tuvākajās nedēļās,» F. Olands sacījis pirmdien vēlu vakarā, piedaloties ikgadējās vakariņās ar reportieriem, kuri atspoguļo Francijas prezidenta darbu.
Pirmo kuģi, kam dots nosaukums Vladivostoka, vajadzēja piegādāt Krievijai pagājušajā gadā, bet otru kuģi, kas nokristīts par Sevastopoli (par godu ostas pilsētai Krievijas anektētajā Krimas pussalā), saskaņā ar līgumu ir jāpiegādā šogad.
Saskaņā ar Krievijas laikraksta Kommersant publicēto informāciju Francija piedāvājusi Krievijai lauzt līgumu un atmaksāt Maskavai 785 miljonus eiro, kas jau tikuši samaksāti par darījuma izpildi. Tomēr Krievija vēloties, lai franči sedz arī papildu izdevumus, kas saistīti ar abu Mistral iegādi, piemēram, par jūrnieku apmācīšanu un infrastruktūras izbūvi Vladivostokas ostā, kur bija paredzēts bāzēties pirmajam no kuģiem.
Ziņu aģentūra Reuters pagājušajā nedēļā rakstīja, ka Krievija kompensācijā par līguma laušanu vēloties 1,16 miljardus eiro.
Vienošanos ar Krieviju par divu Mistral klases helikopteru bāzes kuģu piegādi 2011. gadā parakstīja toreizējais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, kurš ir kritizējis sava pēcteča F. Olanda lēmumu iesaldēt darījumu. Prezidenta lēmumu nosodīja arī Francijas parlamentāriešu delegācija, kas pagājušajā nedēļā apmeklēja Krimu.