«Es neatkāpšos no nodomiem tikai tāpēc, ka tik daudzas iepriekšējās valdības to izdarījušas,» prezidents paziņoja intervijā radio Europe 1.
Jauns streiku un protestu vilnis Francijā sākās otrdien un ilgs vismaz trīs dienas. Papildu protesti plānoti arī nākamajās nedēļās - līdz pat Eiropas futbola čempionāta finālturnīram jūlijā.
F. Olands uzsvēris, ka aizstāv cilvēku tiesības protestēt, taču uzstāj, ka darba tirgus reformas ir nepieciešamas: «Es vēlos, lai cilvēki mani atceras kā prezidentu, kurš veica reformas, nevis kā prezidentu, kurš neko nedarīja.» Vienlaikus viņš solīja stingri vērsties pret nemiera cēlājiem, kas iefiltrējas protestētāju rindās, lai vienkārši iesaistītos cīņās ar policistiem. Šādi cilvēki tikšot arestēti, un viņiem tiks noteikti aizliegumi piedalīties protestos. Līdzšinējos protestos pret darba likuma grozījumiem jau arestēts vairāk nekā tūkstots cilvēku, vardarbīgās sadursmēs ievainoti 350 policisti.
Grozījumi darba likumā, ko valdība pieņēma, apejot parlamenta apakšpalātu, paredz liberalizēt stingros noteikumus par darba stundām un atvaļinājuma dienām, kā arī darbinieku pieņemšanas un atlaišanas nosacījumus.