F. Olands, kurš ir vairākas reizes ticies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai pārrunātu Ukrainas krīzi, vienlaikus uzsvēris, ka, ja netiks panākts progress, sankcijām jāpaliek spēkā. Lai gan Eiropai jāsaglabā atvērta komunikācija ar V. Putinu, «viņam ir jāapzinās, kur ir jāapstājas, jo tas viņam jau daudz ir maksājis».
F. Olands cerot, ka izdosies panākt progresu 15. janvārī paredzētajā Francijas, Vācijas, Krievijas un Ukrainas samitā Astanā Kazahstānā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka dosies uz šo sanāksmi tikai, ja būs pārliecība, ka tajā izdosies panākt reālu progresu.
Eiropas Savienības sankcijas traucē ekonomisko problēmu māktajai Francijai pabeigt darījumu par Mistral klases karakuģu piegādi Krievijai.
Ar aicinājumu nepastiprināt sankcijas pret Krieviju laikrakstā Bild am Sonntag nācis klajā Vācijas vicekanclers, ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriēls. Viņš paudis viedokli, ka sankciju pastiprināšana tālāk destabilizētu situāciju Krievijā un iemestu valsti haosā.
«Mūsu mērķis nekad nav bijis iegrūst Krieviju politiskā vai ekonomiskā haosā. Ja kāds to vēlas, tas izraisīs daudz bīstamāku situāciju visiem mums Eiropā,» teicis Z. Gabriēls. Viņš piebildis, ka sankciju mērķis bijis aizvadīt valsti pie sarunu galda. Tie, kuri vēloties destabilizēt Krieviju, vēloties pilnīgi ko citu. Daži Eiropā un ASV vēloties redzēt veco pretinieku Krieviju uz ceļgaliem, taču tas neesot ne Vācijas, ne Eiropas interesēs: «Mēs vēlamies palīdzēt atrisināt konfliktu Ukrainā, nevis nospiest Krieviju uz ceļgaliem.