Pašas Kristīnes izvēle ir ekonomikas pētniecība, pie kā viņa ķērusies jau paralēli studijām Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA) un ko, sākot no šīgada rudens, turpinās apgūt maģistrantūrā Dānijā, Orhūsas Universitātē. Kristīnes plānos ietilpst arī doktorantūra, taču profesionālo dzīvi viņa saista ar Latviju. «Te trūkst labu šīs jomas speciālistu. Ir tikai tik, cik bankās, man, piemēram, patīk, kā strādā Mārtiņš Kazāks, bet arī tie ir vairāk ekonomisti nekā ekonomikas pētnieki,» Kristīne saka.
Slodzi izraudāja spilvenā
Kristīne nāk no Ludzas, bet dzimtajā pusē skolas laikā viņai, šķiet, bija par šauru - stāstot par daudzajām mācību priekšmetu olimpiādēm, kurās piedalījusies, viņa ieminas, ka mazā pilsētiņā nav daudz, ar ko nodarboties. Mācības Kristīnei padevās, bet tā īsti pie sirds gāja tikai eksaktie priekšmeti - matemātika, ekonomika. «Tolaik sapņoju kļūt par ekonomikas skolotāju. Mani saista arī psiholoģija, un ekonomikā ir gan skaitļi, gan cilvēciskais faktors,» Kristīne teic.
Starp vairākām augstskolām, kurās tika uzņemta, Kristīne izvēlējās REA, jo viņu sajūsmināja Ēnu dienās šajā skolā manītā starptautiskā pieeja. «Bet pirmās nedēļas gāju mājās un raudāju spilvenā, jo lielās slodzes dēļ trūka laika pat pagulēt,» Kristīne atceras laiku, kas pagāja, piemērojoties studiju procesam un tam, ka viss jādara angļu valodā. Taču grūtības tika pārvarētas, un ar laiku Kristīne arī iesaistījās dažādās augstskolas ārpusstudiju aktivitātēs. Tiesa, ar mēru, jo bez mācībām daudz laika paņēma arī darbs.
Nodokļi un pabalsti
Izdevība tikt pie pirmās darba pieredzes un reizē realizēt savus kādreizējos pedagoģiskos sapņus Kristīnei radās otrajā kursā - kā viena no augstskolas sekmīgākajiem studentiem viņa kļuva par mikroekonomikas, vēlāk arī makroekonomikas un finanšu lektoru asistenti. «Studenti mani ievēlēja par labāko pasniedzēja asistenti. Tas bija gandarījums,» Kristīne smaida un saka, ka šis darbiņš - semināru un praktisko uzdevumu vadīšana - priecējis arī ar iespēju atrast draugus starp REA jaunāko kursu studentiem.
Izmēģināt, ko nozīmē pētīt, Kristīne dabūja Ārvalstu investoru padomē, kur īsu brīdi pastrādāja, kopā ar draudzeni vācot informāciju un aprakstot pētniecības kvalitāti Latvijā un sadarbību ar ārvalstu pētniekiem. Vēlāk, meklējot pastāvīgu darbu konsultāciju vai izpētes jomā, Kristīne iedomājās par turpat REA izmitināto Baltic International Centre for Economic Policy Studies jeb BICEPS. «Aizgāju parunāties, izmēģināju un tā arī paliku.» Patlaban Kristīne centrā ir pētnieka asistente un piedalās divos ar nodokļiem un pabalstiem saistītos projektos. Viens no tiem modelē dažādus t. s. Džini koeficienta jeb nevienlīdzības indikatora izmaiņu scenārijus atkarībā no pārmaiņām nodokļu un pabalstu sistēmā dažādās Eiropas valstīs, savukārt otrs projekts skar dažādas nostājas par nodokļu politikas izmaiņu variantiem, kas ļautu sekmīgāk iziet no krīzes.
Pētīt - tas ir ļoti interesanti, Kristīne uzskata. «Jūti gandarījumu, ka vari palīdzēt, kaut ko ietekmēt, ar konkrētiem skaitļiem pamatot, kāds būs efekts no viena vai otra soļa,» viņa saka un piebilst, ka darbošanās ap skaitļiem, ekonomikas likumsakarību izsekošana patīk vairāk par cilvēku aptaujāšanu, ko dažkārt nācies darīt. Reizēm gan nokaitinot tas, ka mēdz pietrūkt datu, no kā izvilkt secinājumus.
Labs ekonomikas pētnieks, pēc Kristīnes domām, gan ļoti labi pārzina savu valsti - kā no ekonomiskās, tā no politiskās un citām pusēm -, gan seko līdzi tam, kas un kā notiek citviet. «Bet griestu pētniecībā nav, apstāties nevar,» Kristīne saka.
Akadēmisks cilvēks
Vai iegūtās zināšanas un iemaņas Kristīnei negribas likt lietā praktiskajā biznesā? Viņa saka - nē. «Man mammai ir savs bizness - kafejnīca, un, kad es redzēju, kā viņa strādā un par savu rūpalu domā 24 stundas diennaktī...» Kristīne atzīst, ka ir pilnīgi akadēmisks cilvēks, bet detaļās nākotni tomēr īpaši neplānojot - tā varot aiziet tālāk un uz iespējām skatīties atvērtāk nekā uzliekot sev konkrētu mērķu noteiktus rāmjus.
Rudenī Kristīne dosies studēt uz Dāniju, kas jau iepazīta un kļuvusi gandrīz par otrām mājām - Orhūsā Kristīne pabijusi gan vasaras skolā, gan apmaiņas studiju semestrī. «Orhūsas Universitātes maģistrantūra ir orientēta uz pētniecisko darbību ekonomikā. Uzņēma tikai 20 cilvēku,» Kristīne stāsta un pamato, ka viņas izvēli noteikusi skolas individuālā pieeja katram studentam un augstā studiju kvalitāte tieši pētnieciskajos priekšmetos, kā arī tas, ka Dānijā studijas ir bez maksas. Dzīvošana gan tur ir dārga, tāpēc maģistrantūras fondā ielikta arī naudas balva, ko Kristīne kopā ar studiju biedru Karoli Jasinski šovasar nopelnījusi par augstāko novērtējumu ikgadējā Latvijas Bankas rīkotajā studentu zinātnisko darbu konkursā. Konkursam Kristīne un Karolis iesniedza savu bakalaura darbu par Baltijas valstu (ne)gatavību eiro ieviešanai. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijai gan esot grūti ko ieteikt, jo manevrēšanas iespējas ir minimālas, Kristīne atzīst.