Izmaiņas paredz Eiropas Parlamenta (EP) regula, kuras ieviešanai bija trīs gadu pārejas periods, lai uzņēmumi varētu sagatavoties. «Tagad noteikts konkrēts burtu izmērs katram iepakojuma veidam un lielumam. Tāpat arī vairs nedrīkstēs būt nekāda zelta druka uz dzeltena fona, kā tas bija, piemēram, dažai labai maizei, - fonam un drukai būs jākontrastē, un obligāti būs jāizceļ informācija par produktā esošajiem alergēniem: riekstiem, olām, miltiem, vēžveidīgajiem. No 2016. gada uz visiem pārtikas produktiem būs jānorāda uzturvērtība,» atklāj Zemkopības ministrijas (ZM) Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone. Jautāta, vai šīs papildu prasības neizraisīja ražotāju neizpratni, jo arī iepriekš daudzi kritizējuši ar produktu marķēšanu saistītās birokrātiskās prasības, G. Evardsone saka: «Ražotājs ražo nevis sev, bet pārdod mums, un patērētājiem ir tiesības zināt, kas tas par produktu. Turklāt arvien vairāk cilvēku pievēršas veselīgam uzturam, un viņiem informācija par sastāvu un uzturvērtību ir ļoti būtiska.» Arī Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis piekrīt, ka marķēšanas prasības jāuzlūko caur patērētāju prizmu, un zina teikt, ka liela daļa pārtikas ražotāju un izplatītāju šos noteikumus uztverot «nesāpīgi»: «Arī lielveikalu ķēdēs uz vietas ražotās vai fasētās produkcijas marķēšanas sistēma ir sakārtota un viegli pielāgojama jaunām prasībām.»
Mānās ar veselīgumu
Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas un uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova atklāj, ka ražotāji visbiežāk grēko, uz iepakojuma drukājot maldinošas norādes par produkta uzturvērtību un veselīgumu. Veselīguma norādēm, piemēram, «Labvēlīgi ietekmē gremošanas sistēmu» vai «Stiprina imunitāti», būtu jāatvieglo pircēju izvēle, taču izpētīts, ka tikai desmitā daļa no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādē izvērtētajām veselīguma norādēm ir zinātniski pamatotas, pārējās bieži vien tiek izmantotas kā mārketinga triks, lai veicinātu produkcijas noietu. Latvijā šīs brīvprātīgi lietojamās norādes visbiežāk redzamas uz piena, graudaugu, medus produktu, sulu, uztura bagātinātāju, augu tēju iepakojuma. Jāpiebilst, ka apzīmējumi «ekoloģisks» vai «eko produkts» nav uzskatāmi par veselīguma norādēm, bet tāda informācija kā «bez sāls» vai «kalcija avots» tiek klasificēta kā uzturvērtības norādes un tām jāsniedz ziņas par sevišķi labvēlīgajām produktu uztura īpašībām.
Dārgā ekoloģija
Īpašas marķējuma prasības attiecas uz bioloģisko un ekoloģisko pārtiku. Tās ražotājiem ir jāsakārto vispārīgais marķējums un papildus jāiziet samērā ilgais sertifikācijas ceļš, lai iegūtu tiesības uz savas produkcijas drukāt pircēju arvien iecienītākās zīmes «eko», «bio» vai «organic». Turklāt Eiropas Savienībā (ES) arī uzņēmumu un produktu nosaukumos minēto apzīmējumu lietošana atļauta tikai tad, ja saņemts attiecīgais sertifikāts.
Kāds smiltsērkšķu sulu, ievārījumu, tēju un sukāžu ražotājs, kurš vēlējās palikt anonīms, Dienai atklāja, ka pašā uzņēmējdarbības sākumā vēlējies uzsvērt savu izloloto produktu labās īpašības un sadrukājis etiķetes ar norādi «eko produkts»: «Nekādu sertifikātu man, protams, nebija, un kādā izbraukuma tirdzniecības reizē šo neļaunprātīgo, taču - kā vēlāk uzzināju - nopietno pārkāpumu konstatēja attiecīgie inspektori. Nekad neaizmirsīšu, kā turpat ar pārdevēju visu dienu ar melnu marķieri uz simtiem etiķešu krāsojām ciet visus uzrakstus «eko produkts», jo tolaik visu etiķešu atkārtota drukāšana nebija pa kabatai.» Uzņēmējs no savām kļūdām mācījies un apmēram pēc pusgadu ilga sertifikācijas procesa ticis pie godpilnajām tiesībām savu produkciju marķēt kā ekoloģisku un bioloģisku. Šis prieks gan izmaksājis vairākus tūkstošus eiro.
Nolēmuši atvieglot
EP Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja, kurā mūsu valsti pārstāv EP deputāte Sandra Kalniete (Vienotība), secinājusi, ka bioloģisko produktu ražošanas un marķēšanas noteikumi esot sarežģīti un radot lielu administratīvo slogu, kas kavē mazo lauksaimnieku pievienošanos bioloģiskajai ražošanai. Būtiskas nepilnības atklātas arī bioloģisko preču kontroles un tirdzniecības sistēmā, tāpēc minētā komiteja divu gadu laikā apņēmusies ieviest virkni izmaiņu, lai novērstu šķēršļus bioloģiskās ražošanas ilgtspējai ES teritorijā un tajā pašā laikā vairotu patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem produktiem. «Te sastopas divas lielas pretējas intereses, jo lielražotāji negrib pieļaut, lai bioloģisko produktu ražotāji ieņemtu lielāku tirgus nišu. Tāpēc tiek lobēti un īstenoti dažādi paņēmieni, piemēram, izvirzot ļoti augstas prasības par produktu marķēšanu, kas nozīmē analīzes, izmaksas utt. Piemēram, Latvijā bioloģiskie ražotāji ir nelielas saimniecības, kam tas ir būtisks slogs. Tāpēc minētajā jautājumā būs ļoti jāstrādā kopā ar ZM un bioloģisko ražotāju apvienību,» Dienai norāda S. Kalniete. Jāpiebilst, ka bioloģiskās pārtikas tirgus apmēri pasaulē kopš 1999. gada četrkāršojušies, ES bioloģiskajai ražošanai atvēlētā platība - divkāršojusies.