Atvedīs dāvaniņas
Tieši R. Eigimu Daugavpilī sastaptie iedzīvotāji bieži min kā galveno pretendentu uz mēra krēslu, turklāt to saka tie, kas paši par viņu nemaz netaisās balsot. «Daudzi jauni cilvēki aizbraukuši, bet pensionārus Eigims uzpirks ar dāvaniņām, un viņi nobalsos,» bažījās kāds daugavpilietis, kurš nesen atgriezies no Anglijas. Šobrīd Saeimas opozīcijā ZZS rindās esošais R. Eigims 2009. gadā pārstāvēja LSDSP un ar minimālu pārsvaru uzvarēja sīvākos konkurentus - LPP/LC, kaut abi saraksti saņēma pa piecām vietām no piecpadsmit. R. Eigima karjera 2009. gadā neizveidojās veiksmīga - 1. septembrī viņš priekšpusdienā tika atcelts, bet vakarā ievēlēts atpakaļ, tomēr tā paša septembra beigās R. Eigima vietā nāca Jānis Lāčplēsis (toreiz LPP/LC) - gan uz neilgu laiku. Viņu 2011. gada martā nomainīja bijusī partijas biedre Ž. Kulakova.
Ievēlēts gan 10., gan 11. Saeimā un iemācījies latviešu valodu, R. Eigims jau kā ZZS kandidāts, visticamāk, iesaistīsies cīņā, vismaz viņš pats to grib. Partijas līmenī par to vēl neesot lemts. Vai par piedalīšanos Dautkom TV raidījumos viņš maksā, R. Eigims nevēlas atbildēt. Viņš arī rosinājis Daugavpils domes iepirkumu izskatīšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā un pavasarī pat draudējis rosināt domes atlaišanu. Tomēr Daugavpilī viņam nāksies veidot jaunu komandu, jo bijušie saraksta biedri domes priekšsēdētāja vietnieces Līvijas Jankovskas vadībā izveidoja Mūsu partiju. Ar LSDSP pilnīgi kontakti sarauti neesot, tomēr lielai partijai pārvalde esot smagnēja un netiekot ievērotas reģionālās prioritātes. Par R. Eigimu partijas līdere izsakās atturīgi: «Ja cilvēku ievēl par deputātu, jāprot strādāt koleģiāli, jāievēro labas pārvaldības principi,» netieši dodot mājienu, ka tieši tā bijušajam mēram trūcis.
Savus plānus par dalību vēlēšanās apstiprina arī Jānis Lāčplēsis, kurš redz savu vietu Latgales partijas saraksta priekšgalā. Vai Latgales partija varētu veidot kopīgu sarakstu ar Vienotību, no kuras J. Lāčplēsi ievēlēja Saeimā, vai kādu citu politisko spēku, esot vēl jālemj.
Reformatore Kulakova
Bijušās LPP/LC biedres Žannas Kulakovas kļūšana par Reformu partijas (PR) biedri Daugavpilī daudziem bija liels pārsteigums. 2011. gada beigās viņa piedalījās Attīstības partijas (AP) veidošanā, apvienojot bijušos LPP/LC biedrus. «Es uzņēmos vadīt LPP/LC Daugavpils nodaļu, kad tā vairs nebija populāra. Kad partija pārstāja pastāvēt, bija LPP/LC valdes lēmums dibināt jaunu partiju, un, ievērojot politisko disciplīnu, es visus pienākumus un uzdevumus izpildīju. Attīstības partija ir funkcionējoša, un es varēju izvēlēties pati savu politisko dzīvi,» izteicās Ž. Kulakova. Tomēr nav noslēpums, ka AP biedri bija neapmierināti ar Ž. Kulakovu un viņa nebūtu noturējusies partijas līderes krēslā. Tagadējais partijas priekšsēdētājs Jānis Dukšinskis nosauc garu sarakstu ar tām aplamībām, ko sastrādājusi domes vadība, tomēr tie deputāti, kuri šobrīd domē pārstāv AP, valdošo koalīciju pamest negrasās. Sākoties politiskajai cīņai, domes vadībai jārēķinās ar pārmetumiem gan par neveiksmīgu skolu siltināšanu, gan atcelto un vēlreiz izsludināto tramvaju iepirkuma konkursu, gan stagnējošo lidostas projektu. «Ir tendence atbrīvoties no neizdevīgiem cilvēkiem, salikt amatos savus cilvēkus, kuriem nav pieredzes. Daugavpilī nekad tā nav bijis,» uzsver J. Dukšinskis, kura dzīvesbiedre zaudējusi Izglītības pārvaldes vadītājas amatu reorganizācijas dēļ.
Netieši, nesaucot Ž. Kulakovu vārdā, viņas darba stilu kritizē arī Attīstības partijas biedre, bijusī domes priekšsēdētāja un Saeimas deputāte, Daugavpils teātra valdes locekle Rita Strode. «Maldīgs viedoklis prevalē pašreizējā domes vadībā - jo vairāk tēlosi priekšnieku, būsi augstprātīgs, jo tev būs lielāka autoritāte. Priekšsēdētājs un vietnieki ir skarbi darbarūķi, kuriem nav laika politiskām pļāpām,» uzskata R. Strode. Viņa pieļauj, ka vadītāji baidās no padotajiem, kuru kapacitāte savā nozarē ir krietni augstāka, un maina viņus pret paklausīgajiem. R. Strode pagaidām neatbild, vai piedalīsies vēlēšanās, jo līdz 1. janvārim esot nolēmusi par to nedomāt. «Šobrīd mana partija ir teātra partija,» viņa atjoko.
Būs Lindermana saraksts
Daugavpilī tradicionāli konkurence vēlēšanās ir ļoti asa, bet no 14 sarakstiem 2009. gada vēlēšanās domē iekļuva četri. Viens no ievēlētajiem mēra vietniekiem - partijas Latgales tauta līderis Grigorijs Ņemcovs - pat tika nošauts dienas laikā pilsētas centrā. «Daugavpilī nekad nav cīņa par ekonomisko ietekmi, tā ir politiska, ideoloģiska cīņa,» uzskata L. Jankovska, tomēr citi politiķi pārmet domes vadībai darbošanos šauras uzņēmēju grupas interesēs, bet neviens nav gatavs nosaukt uzvārdus. Pilsētā iznāk septiņi laikraksti un darbojas vairāk nekā pieci interneta portāli, kas aktīvi iesaistās politiskajā cīņā. Vietējā prese saskaitījusi, ka seši deputāti varētu ciest, ja deputātiem liegtu strādāt pašvaldības administrācijā vai iestāžu un uzņēmumu vadībā.
Laika gaitā mainījušies ne vien mēri, bet arī deputātu partijas piederības. Partijas nav mainījuši tikai divi vicemēri, Saskaņas centra pārstāvji Vitālijs Azarevičs un Vjačeslavs Širjakovs. Vaicāts, kā tieši SC dabūjis divas vicemēru vietas no četrām, ja partijai ir tikai trīs deputāti (turklāt viens ilgāku laiku bijis izslēgts no SC, tagad tikšot ņemts atpakaļ), V. Azarevičs gardi smejas un atbild: «Tā ir politika.» SC jau nopietni gatavo vēlēšanu sarakstu, jo veikusi anketēšanu, lūdzot cilvēkus ierakstīt, kurus politiķus vēlas redzēt sarakstā. Saņemts vairāk nekā 500 anketu, ko šobrīd apkopo.
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās radikālajam spārnam Daugavpilī neveicās - tikai 80 cilvēku balsoja par Osipova partijas sarakstu, kurā no pieciem kandidātiem trīs bija bezdarbnieki. Tagad situācija ir cita - lai gan Ž. Kulakova uzsver, ka Daugavpils sauklis ir «Iespēju pilsēta», iedzīvotāju noskaņojums ir depresīvs un radikālie spēki var iegūt atbalstu, kaut Vladimira Lindermana oktobra sākumā paustā ideja, ka Latgalei jādod autonomija, daudzus varētu arī biedēt, atzīst vairāki pilsētas politiķi. V. Lindermana un Jevgeņija Osipova partija Par dzimto valodu piedalīsies vēlēšanās Daugavpilī, apstiprināja V. Lindermans.
Teju visi aptaujātie politiķi atzīst, ka pēc 2013. gada vēlēšanām Daugavpils var nonākt pie ļoti saskaldītas domes, līdzīgi kā Jūrmalā, kur daudzām partijām ir tikai pa vienam deputātam.