Ilzei komunālo maksājumu parādi gan nav gluži sveša lieta, jo krīzes laikā bijusi ziema, kurā ģimenei nebija rocības samaksāt visus rēķinus. Toreiz parāds tika sakrāts ap 800 latiem, un RNP sācis reaģēt uz nelāgo situāciju tikai vasaras beigās, kad tuvojās nākamā apkures sezona. Ilze tika brīdināta, ka tas ir jāsamaksā. Tomēr problēmu ar apkures pieslēgšanu parādu dēļ mājai nav bijis, jo citi iedzīvotāji lielākoties maksā apzinīgi. Ja Saeima pieņems jau pirmajā lasījumā izskatītos grozījumus likumā par dzīvojamo māju pārvaldīšanu, apsaimniekotājam būs pienākums Ilzi un citus parādniekus brīdināt uzreiz, kad parāds sasniegs triju mēnešu maksājuma summu. Ja īpašnieks nesamaksā brīdinājumā noteiktajā termiņā, pusgada laikā pārvaldniekam jāceļ prasība tiesā. Kā uzsver Ekonomikas ministrijas (EM) Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša, EM satrauc salīdzinoši nelielais tiesā celto prasību skaits. Pilsētās namu pārvaldnieki vēršas tiesā pret 7% parādnieku, citviet ~ 11%. Ministrija secinājusi, ka viens no parādu rašanās iemesliem ir tieši pārvaldnieku nevēršanās pret parādniekiem.
Tomēr RNP kā lielākais namu apsaimniekotājs Rīgā nebūt nepriecājas par šādu likuma normu. «Jebkurš parāda piedziņas process vienmēr sākas ar izlīguma mēģinājumu. Ņemot vērā lielo parādu summu, apmēram Ls 200 000 mēs samaksājam valsts nodevās, sniedzot prasības tiesā. Iniciatīva, ka apsaimniekotājam liek obligāti vērsties tiesā, ir nelietderīga,» uzskata RNP valdes loceklis Dzintars Arbidāns. Uzņēmums parādus piedzen citādi - gan ar parādu piedziņas firmu palīdzību, gan izsludinot soda procentu dzēšanas akcijas. Tiesvedība atmaksājas tikai tad, ja atgūstamais parāds ir lielāks par Ls 300. Diemžēl oficiālā valsts statistika par ekonomikas augšupeju neatspoguļojas iedzīvotāju maksājumos - nemaksātāju skaits tikai aug. Līdzīgi kā iepriekš, arī šogad, lai sāktu apkures sezonu, RNP ņēma 5 miljonu latu aizdevumu. Dz. Arbidāns iesaka Tieslietu un Finanšu ministrijai pievērsties citai problēmai - naudas summas sadalei pēc piedziņas, ja dzīvoklim ir hipotēka. Pēc kredīta piedziņas visa nauda aiziet bankai kā kredīta devējai, neko neatstājot apsaimniekotājam. «Bankai jāpadalās ar līdzekļiem un jāsamaksā ja ne apsaimniekošanas maksa, tad vismaz par siltumu un ūdeni,» uzsver Dz. Arbidāns.
Arī privātam apsaimniekotājam iedzīvotāju parādu dēļ nākas ņemt bankas kredītu. Uzņēmumam Latio namsaimnieks, kas apkalpo ap 100 namiem, klientu parāds ir ap Ls 60 000, stāsta valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs. Arī šim apsaimniekotājam būtiskākās problēmas ir ar banku pārņemtiem dzīvokļiem. Savukārt starp iedzīvotājiem vidēji 15% ir nemaksātāju, tomēr tas nesagādājot lielākās galvassāpes - ja nav samaksāts pirmais rēķins, nākamajā mēnesī seko pieklājīgs atgādinājums par kavējumu. Vēl pēc mēneša seko pārvaldnieka zvans nemaksātājam, no kura uzņēmums sagaida vai nu mutisku solījumu mēneša laikā samaksāt, vai arī piedāvā slēgt līgumu par nomaksas grafiku. Ja arī tas nelīdz, seko vēl viens atgādinājums un tad jau oficiāls brīdinājums un tiesa. «Visa sistēma ir tā nospriegota, lai nepieļautu parādu krāšanos,» skaidro A. Gontarevs. Pašlaik uzņēmumam ir ap 300 tiesvedību.