Diena jau rakstīja, ka noskaidrot, cik daudz gaļas ir desās, iespējams tikai ārvalstu laboratorijās un tas izmaksā, sākot no simt latiem, turklāt ražotāji desu receptūru tur noslēpumā. PVD speciālisti stāsta, ka laboratoriskā izpēte tiek veikta, ja tas nepieciešams pārtikas kvalitātes pārbaudei. «Ar institūta Bior starpniecību varam desas un citus produktus nosūtīt uz pārbaudi ārvalstu laboratorijās,» saka V. Grīnberga un piebilst, ka laboratorisko pārbaužu veikšanas iespējas saistītas ar PVD finansēm, ko piešķir Zemkopības ministrija (ZM). Ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzāle skaidro, ka pārtikas produktu laboratoriskās pārbaudes dienestam jāveic pašreizējā budžeta ietvaros. «Tā kā 2013. gadā plānots palielināt uzraudzības programmu skaitu, sagatavojot nākamā gada budžetu, Finanšu ministrijai tiks prasīts papildu finansējums dienesta laboratoriskajiem izmeklējumiem,» klāsta Z. Matuzāle.
Arī tad, ja nav saņemtas sūdzības, ikvienu desu ražotni PVD pārbauda vidēji trīs reizes gadā, stāsta dienesta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītājs Arvīds Zirnis. PVD darbinieki norāda, ka šo pārbaužu atzinumi iedzīvotājiem gan tiek atklāti tikai tad, ja jānovērš reāli draudi, piemēram, cilvēki jābrīdina par nekvalitatīvu apgrozībā nonākušu pārtiku. Papildu pārbaudes pārtikas ražotnēs veic tirgotāji, kuri ar ražotājiem slēdz īpašus līgumus par tiesībām pašiem organizēt uzņēmumos kontroles pasākumus, jo vēlas būt droši par savos lielveikalos piedāvāto preču kvalitāti, atklāj A. Zirnis.
Taču tieši PVD darbiniekiem būs jāuzrauga, vai, veidojot pirmsskolas izglītības iestāžu un skolu audzēkņu ēdienkarti, tiek ievēroti Veselības ministrijas (VM) izstrādātie Ministru kabineta noteikumi par uzturu, kas, visticamāk, stāsies spēkā šā gada 1. jūnijā, un būs jākontrolē, vai skolēnu pusdienās cīsiņi tiek iekļauti ne biežāk kā reizi nedēļā un vai izvēlēti cīsiņi, kuros gaļas sastāvs ir 70 procentu, ne mazāk, norāda VM Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume. Arī A. Zirnis pieļauj, ka veikt pārbaudi cīsiņu ražotāju uzņēmumos izglītības iestādes ēdināšanas organizētājs būtu tiesīgs tikai tad, ja ar gaļas produktu ražotāju būtu noslēgts līgums, kas šādu pārbaudi paredz. Diena arī rakstīja, ka, saglabājoties pašreizējiem pārtikas preču marķēšanas noteikumiem, cīsiņu un citu produktu piedāvājumu izglītības iestādēm sarežģīs tas, ka uz marķējuma obligāti nav jānorāda, piemēram, gaļas vai sāls daudzums. Zanda Matuzāle informē, ka tuvākajā laikā Zemkopības ministrija neplāno izdarīt grozījumus normatīvajos aktos un saglabāsies spēkā esošie nosacījumi, kas paredz, ka marķējumā jānorāda tikai pārtikas produkta sastāvdaļas dilstošā masas secībā.