Ir filmas, kuras vienkārši nevar netapt, ir pārliecināta režisore Līga Gaisa, kuras dokumentālā kinofilma Tā dullā Strengas dēļ jeb vasara ar zelta teļu nupat kā piedzīvojusi pirmizrādi. Šodien, 14. novembrī, tā skatāma gan kinoteātrī Splendid Palace Rīgā, gan Valmierā kinoteātrī Gaisma plkst. 18, vēlāk būs redzama arī Cēsīs un citās Latvijas vietās.
Līga Gaisa stāsta, ka viņas ceļš līdz filmai ir ar vēsturi, ja tā var teikt, par dokumentālā kino idejas dzimšanu. «Izlasīju Rīgas Laikā interviju ar Juri Strengu, kur viņš piemin savu operas festivālu. Arī vairāki draugi bija teikuši, ka tas ir vienreizējs pasākums - gandrīz vai centrālais vasaras notikums ciemā. Nodomāju, ka man tas viss ir jāredz,» viņa stāsta. Tas bijis tik krāšņi un savdabīgi, ka ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu tapa stāsta par Strengas centieniem iekustināt dzīvi ciemā. Režisores komandā ir scenārija autore Lote Eglīte, operators Valdis Celmiņš un skaņu režisors Anrijs Krenbergs.
Dokumentālā filma ir par dzīvi Klapkalnciemā, kas ir viens no daudzajiem jūrmalciemiem. Tajā jau gandrīz desmit gadu aktieris Juris Strenga pulcē vietējos, lai iestudētu operu. «Operas svētki ir gandrīz vienīgā sociālā aktivitāte ciemā, jo tur, tāpat kā citviet Latvijas laukos, vairs nekā nav. Ciems ir tukšs - agrāk bijusi bibliotēka… Ir tikai namiņi, kur katrs iedzīvotājs dzīvo, kā grib, un veikals ceļa malā,» atklāj režisore un ieskicē filmas sižetu. Strenga citus rosina darboties, bet cilvēki ir kūtri. (L. Gaisa domā, ka tāds kūtrums ir katrā ciemā, kur ir maz sociālo norišu.) Ciema iedzīvotāji vēro Strengu - sak, ja izdosies, tad labi, ja ne, tad kritizēsim! Un tomēr - lai arī ļaudis ir grūti iekustināmi, Strengas mudināti, viņi operas tapšanā tomēr iesaistās.
«Pārsteidzoši, ka tā ir opera, vai ne?» teic režisore. Tās libreta izvēli nosaka kāds, pēc Strengas domām, aktuāls konkrētā gada notikums vai sociālpolitiska aktualitāte. Tā, piemēram, 2008. gadā par godu Pekinas olimpiādei tika uzvesta Turandota. Tas esot bijis krāšņs uzvedums ar pašdarinātiem pūķiem un degošiem papīra lukturiem. Tad, par godu vēlēšanām, Strenga kopā ar ciema ļaudīm radīja jaunu interpretāciju Raiņa Zelta zirgam. Šoreiz operas festivālam izvēlēta Bībeles tēma - tiek iestudēta Arnolda Šēnberga opera Mozus un Ārons un Džuzepes Verdi Nabuko.
Vai Strenga ir dulls? Varbūt viņš tāds nemaz nav? Nē, tomēr ir! - domā filmas režisore. «Strenga tik tiešām ir dulls, jo tas, kurš visu dzīvi nodarbojas ar donkihotismu, turpina to darīt, ja arī dzīvo ciemā,» L. Gaisa citē kādu frāzi no filmas.