Atšķirība kvalitātē
Pēc publiskās spēlfilmu prezentācijas, kas piektdien notika NKC, eksperti (Dāvis Sīmanis, Uldis Cekulis, Uldis Dimiševskis) šonedēļ apspriedīsies un līdz 30. martam darīs zināmu savu lēmumu par šogad atbalstāmajiem kinodarbiem. 15 spēlfilmu finālisti piektdien centās pārliecināt NKC ekspertus katrs par savas ieceres aktualitāti Latvijas skatītājam un starptautisko «konvertējamību», tostarp kinodarbu potenciālu starptautiskos festivālos. Pārsteidza ne tik daudz potenciālo filmu tēmu dažādība, cik projektu iesniedzēju un prezentētāju milzīgā kvalitatīvā atšķirība. Iespējams, kinoieceri ielikt vārdos ir teju neiespējami, un filmu veidotāji varētu izmantot kinodokumentālista Herca Franka teikto, kurš, atbildot uz jautājumu: «Vai jums kādreiz ir nācies vienā teikumā noformulēt, par ko ir jūsu filmas?», saka: «Nē, un es arī necenšos to darīt. Jo pats jautājums «par ko?» sašaurina iespējamo atbildi. Kā gan var pateikt, par ko ir filma? - Par dzīvi.» (Citāts no izstādes Herca Franka kods Kinomuzejā.)
Šī gada filmu pieteikumu lielākā atšķirība ir daudzo kopprodukcijas darbu skaits. «Latvijā tapušus stāstus un scenārijus novērtē arī ārvalstīs, tas ļoti priecē,» saka viens no ekspertiem NKC vadītājas vietnieks filmu ražošanas jautājumos Uldis Dimiševskis. Visi uz atbalstu pretendējošie kinodarbi tiek vērtēti pēc īpašas punktu sistēmas, kurā aptuveni puse attiecas uz filmas radošo potenciālu, aktualitāti, savukārt otra puse ir saistīta ar finanšu plāniem un filmas radošās komandas pieredzi. NKC nolikums paredz, ka šogad tiks atbalstītas vismaz divas spēlfilmas un vismaz trīs jauni animācijas darbi. Nauda tiks piešķirta divu spēlfilmu pēcapstrādei (Jāņa Norda Mamma, es tevi mīlu! un Lailas Pakalniņas Picas).
Pensionāri Latvijas armijā
No piektdien prezentētajām spēlfilmām dažas ir ieceru līmenī, citas jau krietni tālā ražošanā. Piemēram, režisora Māra Martinsona filmu Klusa nakts (Krukfilms), kas vēsta par kādas ģimenes negaidīto pieredzi Ziemassvētku naktī, skatītāji Latvijā redzēs jau šoruden.
2014. gadā uz ekrāniem varētu nonākt režisora Viestura Kairiša ilgi pārdomātā, šķiet, emocionāli dziļi izdzīvotā kinoiecere Melānijas hronika (studija Mistrus Media), kas ekranizētu daļu no rakstnieces Melānijas Vanagas (1905-1997) grandiozā septiņu sējumu darba Dvēseļu pulcēšana. Kinodarbs veltīts M. Vanagas pēdējai grāmatai - Veļupes krastā, kas vēsta par izsūtījuma laiku Sibīrijā. «Nevis mokoša vēsturiska filma, bet hipnotisks ceļojums cilvēka iekšējā taigā,» par savu ieceri saka V. Kairišs.
Par visai jaudīgu, šķiet, varētu tapt režisora Renāra Vimbas (studija Tasse Film) iecere Es esmu šeit, kas vēsta par divu bērnu - māsas un brāļa - nonākšanu lielo ļaužu pasaulē bez sargājošā vecāku vairoga (tēvs miris, mamma devusies peļņā). «Ja pieaugušie nav savā vietā, bērniem ir jāatstāj sava bērnība un jāieņem pieaugušo vieta,» saka R. Vimba. Filmai piesaistīti kopproducenti no Īslandes un Lielbritānijas.
Asprātīgu skatu uz Latvijā ilgi briedušo un eksplodēt draudošo sociālā nodrošinājuma problēmu piedāvā režisores Vijas Beinertes un scenārija autora Māra Putniņa kopdarbs Džimlai rūdi rallallā (studija F.O.R.M.A.). Traģikomiskajā stāstā pensionāri dodas Latvijas armijā, atslogojot sociālo budžetu. Filmu atbalstīt jau solījušas Aizsardzības un Labklājības ministrija.
Kopējā NKC valsts dotācija filmu nozares projektu konkursiem šogad ir 734 213 latu.