Bažīgu sirdi Latvija gaidīja tautas skaitīšanas datus - būsim tikuši pāri diviem miljoniem vai ne? Papildus tiešām dramatiskajam jautājumam par demogrāfisko situāciju Latvijā šī tautas skaitīšana iezīmējusi citu ļoti būtisku jautājumu - kāpēc XXI gadsimtā mums bija jāgaida 12 gadi - no 2000. līdz 2012. gada sākumam, lai uzzinātu, cik tad mūsu īsti ir? Mēs gadiem ilgi esam zaudējuši savu cilvēkkapitālu un pat neesam zinājuši, kādā apjomā. Šajā kontekstā bija satraucoši dzirdēt premjerministra jautājumu, vai izdevīgāk nav reizi desmit gados «saskaitīties», nekā uzturēt un attīstīt kvalitatīvus datu reģistrus un informācijas sistēmas, kas apmainās ar informāciju. Premjerministra jautājums apliecina gan to, ka mēs nereti nerēķinām naudas izteiksmē visus netiešos e-pārvaldes ieguvumus, gan arī to, cik ļoti nepieciešams ir šos reālos sabiedrības ieguvumus novērtēt un tos skaidrot. Publisko reģistru mērķis nebūt nav tikai reizi dekādē fiksēt situāciju, bet gan iegūt nepieciešamo informāciju ik brīdi un bez kavēšanās. Ja mēs jau pirms pieciem, trim, diviem gadiem būtu apzinājušies demogrāfiskās situācijas problēmu faktisko dziļumu, varbūt jau šobrīd būtu uzsāktas mērķtiecīgas programmas situācijas risināšanai.
Mēs vēl aizvien tiecamies uzskatīt informācijas sistēmas par izmaksu pozīciju, nevis investīciju, kas sniedz reālu atdevi, ja tās izveidotas loģiski un integrēti. Latvijā ir neskaitāmi reģistri un datubāzes, un mūsu lielākais izaicinājums ir beidzot panākt, lai visas šīs informācijas sistēmas sadarbotos savā starpā un spētu apmainīties ar datiem. Ja informācijas sistēmu vide ir sakārtota un visas sistēmas integrētas, tad mums automātiski ir skaidrs priekšstats par valstī notiekošajiem procesiem. Galu galā - arī biznesā šobrīd mēs visi tiecamies uz kvalitatīvām biznesa analīzes sistēmām, kas nekavējoties sniedz mums ieskatu situācijā - kur esam, kā veicas ražošanā, cik efektīvi strādājam, kādi ir mūsu resursi. Valstij šādu informāciju par nozīmīgiem procesiem būtu jāspēj iegūt tikpat ātri, ja ne pat ātrāk.
Nav jau tā, ka pie mums nekas netiek darīts, lai šo jautājumu sakārtotu. Daudzās nozarēs un iestādēs gan ar valsts budžeta, gan ar ES fondu atbalstu ir uzsākta loģisku, integrētu, strukturētu informācijas sistēmu veidošana, kas ļaus mums ne tikai iegūt precīzu, tūlītēju informāciju par situāciju, bet arī noņems milzīgu administratīvā sloga daļu no ierēdņu, ārstu, skolotāju, policistu pleciem. Šāda sistēmu sakārtošana ilgtermiņā būtiski samazinātu arī valsts pārvaldes budžeta izmaksas. Turklāt saskaņā ar Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra 2011. gada datiem ES fondu atdeve uz vienu informācijas sabiedrības attīstībā ieguldīto latu ir vairāk nekā 12 latu. Tas ir reāls pienesums arī Latvijas tautsaimniecībai kopumā.
Ne mazāk svarīgi ir tas, ka gan biznesā, gan valsts pārvaldē informācijas tehnoloģijas (IT) var palīdzēt mums paveikt vienkāršāko, tehnisko darbu, strādāt efektīvāk un ļaut mums koncentrēties uz jaunām idejām un inovatīviem produktiem vai pakalpojumiem. Tā ir ābeces patiesība, bet šķiet, ka reizēm mums pašiem sev jāatgādina pašsaprotamais, kamēr mūsu ārsti, pedagogi, sociālie darbinieki gaida jau sen solītās e-iespējas savam darbam.
Nupat portāla www.skolotajs.lv veiktā zibensaptaujā tika konstatēts, ka vidēji viens Latvijas pedagogs nedēļā strādā aptuveni 45 stundas, nereti pat 55 stundas un vairāk. Tikai 38% no darba laika tiek veltīts tiešajam darbam ar skolēniem, vēl 27% laika aizņem sagatavošanās stundām un mājasdarbu vai kontroldarbu labošana. Savukārt aptuveni sešas stundas nedēļā tiek veltītas administratīvajam darbam. Pedagogi uzskata, ka labāks IT nodrošinājums palīdzētu ietaupīt gandrīz četras stundas nedēļā jeb vienu mēnesi gadā, ko viņi varētu izmantot profesionālajai izaugsmei, stundu satura pilnveidošanai vai galu galā - vienkārši atpūtai un pārslodzes samazināšanai, uz ko pavisam nesen norādīja arī izglītības ministrs. Tehnoloģijas var palīdzēt aptuveni 25 000 Latvijas pedagogu ietaupīt laiku ne tikai administratīvo funkciju veikšanā, bet arī stundu plānu veidošanā, pārbaužu materiālu sagatavošanā un organizēšanā, mājasdarbu labošanā. Naudas izteiksmē šie netiešie ieguvumi būtu mērāmi miljonos latu. Tā nav utopija, tie ir pavisam reāli projekti, kuri šobrīd jau ir sasnieguši finiša taisni, un jau no nākamā mācību gada visi Latvijas pedagogi varēs izmantot izglītības sistēmas interaktīvās vides iespējas un IT atbalsta rīkus.
Tāpēc šobrīd svarīgākais - pabeigt uzsākto informācijas sistēmu attīstības un integrācijas procesu, un tad arī atbilde uz jautājumu, vai izdevīgāk uzturēt kvalitatīvus reģistrus, vai skaitīt cilvēkus fiziski vai internetā, kļūs pašsaprotama. Igauņi šajā virzienā jau devušies. Lai gan es neuzskatu, ka mūsu ziemeļu kaimiņi vienmēr un visā mūs apsteidz, šoreiz tomēr gribu ieteikt ņemt piemēru no viņiem.
Ko darīt, lai to sasniegtu? Jau minēju, ka mums ir ļoti labas iestrādes faktiski visās nozarēs, bet mēs nedrīkstam zaudēt fokusu uz e-pārvaldi un e-pakalpojumiem kā vienu no valdības dienaskārtības prioritātēm, kur premjerministram būtu jādemonstrē politiskā griba un atbildība par šī mērķa sasniegšanu. IT reformas nav iespējams īstenot bez augstākā līmeņa vadības atbalsta - ne uzņēmumā, ne valstī kopumā. Bet, ja šāda atbalsta nav, mums jāaizmirst par efektīvu pārvaldību, ātru izaugsmi un augstu konkurētspēju pasaulē.