Cimdars atturas
CVK vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad pirms parakstu vākšanas otrā posma izsludināšanas tika pieprasīti dažādu institūciju un augstskolu mācībspēku atzinumi, jo oficiālais iemesls, kāpēc neizsludināt parakstu vākšanas otro kārtu, kaut arī savākti vairāk nekā 10 000 parakstu, var būt tikai tas, ka likumprojekts nav pietiekami izstrādāts. Tieši papildu atzinumu dēļ CVK nepieņēma lēmumu 27. septembrī, bet atlika to uz mēnesi un lūdza tiesībsarga, Ārlietu un Iekšlietu ministrijas, eksperta Mārtiņa Paparinska un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras viedokli. Jau pirms tam atzinumu bija sniegusi Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija un vairāku augstskolu mācībspēki. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars ceturtdien atzina, ka atzinumi bijuši «ļoti labi», tomēr ne par vienu no aspektiem ekspertu vidū nevaldot vienprātība. Arī pēc pārējo CVK locekļu izteikšanās, kurā jau iezīmējās balsojuma rezultāts, A. Cimdars paziņoja, ka atbalsta jautājuma virzīšanu uz balsošanas otro kārtu. Tomēr pirmais no diviem balsošanai sagatavotajiem projektiem bija par parakstu vākšanas neturpināšanu, un par to nobalsoja seši no deviņiem CVK locekļiem. Pret bija Saskaņas centra virzītais CVK loceklis Aleksandrs Maļcevs un Reformu partijas (RP) pārstāve Ieva Gruziņa, savukārt A. Cimdars atturējās. Pamata argumenti, kurus izteica CVK locekļi, bija par likumprojekta neatbilstību 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijai un Satversmei, kā arī bija iebildes pret automātisku pilsonības piešķiršanu.
Pēc šī balsojuma politiskie spēki izplatīja paziņojumus, kuros definēja savu nostāju pret CVK lēmumu. RP pauda uzskatu, ka referendumi ir demokrātijas izpausme, kuru pēc būtības nedrīkst nepamatoti ierobežot, kā arī aicināja vismaz pusi no referendumam plānotajām izmaksām izmantot bezmaksas latviešu valodas un vēstures kursiem Latgalē un Rīgā. Pārējie valdošās koalīcijas partneri CVK lēmumu atbalstīja - Vienotība to nosauca par izsvērtu un pamatotu, Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars medijiem izteicās, ka CVK lēmums pieņemts profesionāli. Savukārt Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) pauda viedokli, kas sakrītot ar SC oficiālo nostāju: «Tā politiskā grupiņa, kas šādu CVK lēmumu dēvē par tiesisku, patiesībā ir aunu bars, kas nobradā tiesiskumu. Nodēvējot to par uzvaru, viņi atzīst savu pārākumu pār demokrātiju un pakārto to politiskajai varai. Izskatās, ka turpmāk CVK būs cietums Latvijas pilsoņu virzītajām iniciatīvām.»
Runā par noziegumu
A. Elksniņa retorika sasaucas ar partijas PCTVL līdzpriekšsēdētājas Tatjanas Ždanokas izteikumiem tūlīt pēc CVK sēdes, kad viņa medijiem atkārtoja tēzi, ka šis lēmums ir vēl viena plaisa «valsts fundamentā». Viņa arī uzskata, ka tiek apšaubīti Satversmes pamatprincipi, ka vara Latvijā pieder tautai. «Mēs esam nolemti lejupslīdei,» prognozēja politiķe, kuras pārstāvētā partija gan pēdējos gados nav baudījusi vēlētāju atbalstu un nav pārstāvēta nedz Saeimā, nedz Rīgas domē. T. Ždanoka pārmeta CVK, ka tā nav prasījusi padomu Eiropas Padomes Venēcijas komisijai, kas esot devusi padomu, piemēram, Moldovai, kad šajā valstī ilgstoši nevarēja ievēlēt prezidentu. A. Cimdars gan uzskata, ka Latvija pati var tikt galā ar saviem jautājumiem. PCTVL pārstāvji plāno tuvākajā laikā CVK lēmumu apstrīdēt administratīvajā tiesā.
Krietni radikālākā noskaņojumā pēc CVK lēmuma bija Vladimira Lindermana vadītās partijas Par dzimto valodu! pārstāvji Ilarions Girss, Andrejs Berdņikovs un Vitālijs Rudņevs, kuri žurnālistiem rādīja jau pirms CVK sēdes sagatavotu iesniegumu prokuratūrai krievu valodā, prasot ierosināt krimināllietu par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un tautas tiesību ierobežošanu. «Ir ticis izdarīts valsts noziegums - darbības, kas vērstas uz valsts varas gāšanu,» par sešu CVK locekļu balsojumu apgalvoja I. Girss. Viņš bija ieradies CVK, rotājies ar padomju laika apbalvojumu, kas esot piešķirts viņa vectēvam. V. Lindermans Diena.lv uzsvēra, ka CVK nav tiesību aizliegt referendumu, bet tikai tehniskas pilnvaras pārbaudīt parakstus.
Sociologs Arnis Kaktiņš norāda, ka diez vai CVK lēmumam būs īpašas sekas uz sabiedrisko domu. Taču, ja salīdzina CVK lēmumu ar demokrātijas testu, jāatzīst, ka tas nav izturēts. «Demokrātijas būtība ir tajā, ka pilsoņi spēj respektēt viedokļus, kurus neatbalsta. Nav jābūt Nostradamam, lai saprastu, ar ko šis referendums beigtos,» uzskata A. Kaktiņš. Viņa vadītais pētījumu centrs SKDS septembrī veicis aptauju, noskaidrojot, ka 13,8% pilsoņu pilnībā atbalsta pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem un 14,3% drīzāk atbalsta. Savukārt automātisko pilsonību pilnībā atbalsta 57,2% cilvēku bez pilsonības, bet drīzāk atbalsta 19,2%.