Domi atlaist pēc likuma var tikai Saeima. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (bij. LPP/LC) gan nesaskata iemeslus domes atlaišanai un daļu pārmetumu noraida, savukārt Valsts kontroles atklātos pārkāpumus sola novērst. Truksnis sola tomēr nodot atkārtotai sabiedriskajai apspriešanai Jūrmalas pilsētas attīstības plānu, kas tika pieņemts pērnā gada decembrī.
Likuma par pašvaldībām 91. panta pirmajā daļā teikts, ka Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus. R. Ražuka iesniegumā, kas nonācis Dienas rīcībā, minēti vairāki iemesli, kuri, viņaprāt, var būt par iemeslu Jūrmalas domes atlaišanai. Tie ir gan Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultāti, kas uzrāda 1,8 miljonu latu nelietderīgu izlietošanu, gan pārkāpumi, kas saistīti ar pilsētas teritorijas plānojuma pieņemšanu. Vēstulē atgādināts, ka plāns tiks pieņemts ar lielu nokavēšanos, jo iepriekšējā plāna darbības termiņš beidzās 2009. gadā. Par līdzīgu pārkāpumu savulaik tika atlaista Ķekavas pašvaldība, norāda R. Ražuks. Ir arī mainīts zonējums vairākos zemesgabalos, par kuriem nav notikusi sabiedriskā apspriešana, kā arī pieļauta apbūve applūstošajās teritorijās un pārkāpumi attiecībā uz tauvas joslu ievērošanu. R. Ražuks min vairākus gadījumus, kad Jūrmalas dome ignorējusi tiesas spriedumus. Viņa viedokli atbalsta Jūrmalas Sabiedrisko organizāciju apvienība, kuras vadītāja Silvija Vīksniņa arī ir ZRP biedre un piedalījusies partijas valdes sēdē, kas informāciju pieņēmusi zināšanai. S. Vīksniņa situāciju vērtē skarbi, saucot to par Jūrmalas nozagšanu un atgādinot, ka domes pozīcijas deputātu radi un draugi saņēmuši vairākus ienesīgus amatus pašvaldības uzņēmumos. Atbalstu Jūrmalas domes atlaišanai paudusi arī Vienotības Jūrmalas nodaļas valde, uzsverot pārkāpumus attīstības plāna sagatavošanā. Par situāciju Jūrmalā diskutējusi arī Vienotības valde, norādot, ka problēmas Jūrmalā ir, bet jāformulē konkrēti likuma pārkāpumi, apliecināja Saeimas deputāte Lolita Čigāne. Jūrmalas domes deputāts Aigars Tampe (VL-TB/LNNK) pieļauj, ka domes atlaišanu varētu atbalstīt Nacionālā apvienība, bet apspriests tas vēl neesot. Kaut gan R. Ražuks saka, ka labāks variants būtu jaunas vēlēšanas, likums noteic, ka 15 mēnešus pirms kārtējām vēlēšanām ārkārtas vēlēšanas nenotiek, bet ieceļ pagaidu administrāciju.
G. Truksnis pret R. Ražuka aktivitātēm izturas mazliet ironiski, sakot, ka kaut kā cilvēkam esot sevi jāpierāda, taču daļa VK norādīto pārkāpumu esot notikusi laikā, kad pilsētas mērs bija R. Ražuks. Dome, gatavojot atbildes VK, lemšot par atbildību un piedzīšot summas no vainīgajiem, tā būšot asa rīcība, sola G. Truksnis. Tomēr tas nevar būt par iemeslu domes atlaišanai, jo neesot pierādījumu atkārtotiem likumpārkāpumiem vai apzinātai ļaunprātībai. Savukārt par attīstības plānu G. Truksnis izsakās, ka labāku neizdošoties pieņemt. Tomēr decembrī pieņemtais domes lēmums par plāna pieņemšanu galīgajā redakcijā jau nākamajā domes sēdē tiks atcelts, un plāns nodots atkārtotai sabiedriskai apspriešanai. Iemesls ir Vides pārraudzības valsts biroja negatīvais atzinums par applūstošo teritoriju apbūvēšanu. Attīstības plānu pārstrādāšot tikmēr, kamēr nevienai institūcijai nebūs iebildumu. «Man nav ilūziju - lai cik labs būtu plāns, to apstrīdēs. Ir pilnīgi skaidrs, ka tas nonāks Satversmes tiesā. Veselais saprāts pirms vēlēšanām nedarbojas,» uzskata G. Truksnis.