Biedrība Daugavas vanagi Latvijā, kas iecerējusi rīkot latviešu leģionāru piemiņas gājienu un nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, aizliegumu pārsūdzēs tiesā. «Mēs tikai gribam godināt karavīrus, kuriem liktenis bija lēmis karot leģionā,» stāsta organizācijas pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš. Viņš norāda - tie, kas cīnījušies padomju pusē, «9. maijā godināti visus 50 okupācijas gadus un tā tas būs arī šogad», bet leģionāri «diemžēl paliek nesaprasti».
Ar identisku prasību tiesā vērsīsies Latvijas Antifašistiskā komiteja (LAK), kas Daugavas vanagu gājiena laikā pie Laimas pulksteņa grib iestāties pret Vācijas pusē karojošo slavināšanu.
Lai arī policija nenāca klajā ar ieteikumu pasākumus aizliegt, pašvaldība šādu lēmumu pieņēmusi, pamatojoties «uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā». Drošības policijas vēstules pilnu saturu dome nedrīkst atklāt, taču tā esot norādījusi uz atsevišķu pieteicēju mērķiem nepieļaut Daugavas vanagu gājienu un uz mērķtiecīgu darbību, lai veicinātu negatīva Latvijas starptautiskā tēla radīšanu.
Valsts policija savukārt minējusi radikāļu Jevgeņija Osipova un Vladimira Lindermana iespējamu iesaistīšanos un aicinājumu internetā Rīgā atkārtot Drēzdenes notikumus, kad tūkstošiem cilvēku pulcējās, lai bloķētu gadskārtējo neonacistu gājienu, rakstīts lēmumā par pasākumu aizliegšanu.
J. Radzevičs noraida, ka domes aizliegums balstīts Saskaņas centra un LPP/LC politiskajos apsvērumos: «Pērn pasākumus arī aizliedza. Tad mērs bija tēvzemietis Jānis Birks. Vai kāds viņam varētu pārmest prokrieviskumu?»