ANO Programma cīņai ar HIV/AIDS (UNAIDS) pagājušajā nedēļā nāca klajā ar ziņojumu, kurā uzsvērts, ka kopš 1999. gada, kas tika uzskatīts par epidēmijas augstāko punktu, jaunu inficēšanās gadījumu skaits sarucis par 19% jeb piektdaļu. 2001. gadā ar HIV inficējās 3,1 miljons cilvēku, pērn - 2,6 miljoni. 2009. gada beigās pasaulē reģistrēti 33,3 miljoni ar HIV/AIDS saslimušo, teikts ziņojumā.
Latvija ierindojusies starp 33 valstīm, kur HIV/AIDS inficēšanās gadījumu skaits no 2001. līdz 2009. gadam samazinājies par vairāk nekā 25%. 22 no šīm valstīm atrodas epidēmijas visvairāk skartajā - Āfrikas Subsahāras reģionā. «Mums ir izdevies apturēt epidēmijas izplatību, un esam sākuši to ierobežot,» aģentūrai AFP sacīja UNAIDS vadītājs Mišels Sidibe. «Ar HIV inficējas mazāk cilvēku, samazinājusies arī mirstība no AIDS. Tomēr mēs vēl nevaram teikt, ka misija ir izpildīta.»
UNAIDS gandarī, ka medicīnas sasniegumi palīdz ierobežot HIV izplatību. 2009. gadā 1,2 miljoni inficēto nabadzīgajās valstīs pirmo reizi saņēmuši izdzīvošanai nepieciešamos pretvīrusu medikamentus, bet kopumā tie bijuši pieejami 5,2 miljoniem cilvēku. Salīdzinājumā - 2004. gadā tos saņēmuši tikai 700 tūkstoši cilvēku.
Vērtīgo medikamentu dēļ mirstība starp HIV slimniekiem laikposmā no 2004. līdz 2009. gadam samazinājusies par 19%. Tomēr joprojām tos gaida 10 miljoni cilvēku.
Starptautiskais Sarkanais Krusts paziņojis, ka HIV/AIDS izplatību starp miljoniem cilvēku varētu samazināt, ja narkomāni, kuri apreibinošās vielas uzņem intravenozi, netiktu uztverti kā noziedznieki, bet viņus ārstētu medicīniski, vēsta AP. Pašlaik visā pasaulē esot vairāk nekā trīs miljoni šādu cilvēku, bet kopā esot reģistrēti 16 miljoni intravenozo narkotiku lietotāju.