Ikgadējā mūziķu foruma iniciatori pasaulslavenais Krievijas pianists Deniss Macujevs un festivāla direktors Dāvids Smeļanskis stāsta, ka _Crescendo_ galvenais mērķis ir popularizēt krievu klasiskās atskaņotājmākslas skolu, tās paaudžu pēctecību un dzīvotspēju. Parādīt, ka leģendārajiem XX gadsimta mūzikas metriem ir cienīgi sekotāji.
Kristīne Blaumane
Festivāla četros koncertos Lielajā ģildē ik vakaru līdz trešdienai, 8. decembrim, uzstājas vesela plejāde izcilu mūziķu, turklāt pirmajos divos koncertos (svētdien un pirmdien) muzicēt kopā ar viņiem un pašu festivāla dvēseli un māksliniecisko vadītāju pianistu Denisu Macujevu ieradās Maskavas Valsts filharmonijas Akadēmiskais simfoniskais orķestris un diriģents Aleksandrs Sladkovskis. 12 atbraukušo solistu vidū ir gan Londonā dzīvojošā latviešu čelliste, Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare Kristīne Blaumane, kura festivālā Crescendo piedalās jau otro reizi, gan Latvijā jau labi zināmais altists Maksims Risanovs un obojists Aleksejs Ogrinčuks, kurš Rīgā viesojies Marisa Jansona vadītā Nīderlandes Karaliskā Concertgebouw orķestra sastāvā, kur jau sešus gadus ir pirmā oboja. A. Ogrinčuks ir pirmais Krievijas mūziķis, kurš izturējis konkursu darbam šajā kolektīvā, kurš starptautiskajās ekspertu aptaujās pēdējos gados atzīts par Eiropā labāko orķestri.
Festivāla kamermūzikas koncertā otrdien, 7. decembrī, plkst. 19 līdzās jau nosauktajiem mūziķiem, pašu D. Macujevu ieskaitot, uzstāsies vijolniece Aļona Bajeva un vijolnieks Grāfs Murža, čelliste Tatjana Vasiļjeva, kontrabasists Andrejs Ivanovs un pianiste Jekaterina Mečetina. Savukārt džeza šovā festivāla noslēgumā kopā ar Denisu Macujevu muzicēs Arkādijs Šilklopers, kurš mežragu spēlē kā džezmeņi saksofonu un pūtīs arī alpu ragu. Džeza grupā improvizēs Grāfs Murža (vijole), Andrejs Ivanovs (kontrabass), Dmitrijs Sevastjanovs (sitaminstrumenti), vakara balss būs ekspresīvā dziedātāja Šenda Rula no Čikāgas.
Akcentu pārkārtošana
«Mēs gribam parādīt publikai jaunos, spilgtos klasiskās mūzikas izpildītājus, kuri izklīduši pa visu pasauli, spēlē ievērojamākajos orķestros, taču nav pazīstami savā dzimtenē,» preses konferencē pirmdien paskaidroja D. Smeļanskis. Deniss Macujevs, būdams sibīrietis, saka bez aplinkiem: «Izveidojām festivālu, lai palīdzētu jaunajiem mūziķiem un pārkārtotu vērtību akcentus mūsdienu neprātīgajā laikā. Vēlamies atgādināt mediju un reklāmas apdullinātajai publikai, ka pastāv ne tikai izklaide patērētājiem. Vēlamies izvest no strupceļa cilvēkus, kuri izauguši, klausoties ģeniālus koncertus, bet tagad ir mediju apstulbināti.»
Mūziķiem, kuri dzīvo un strādā svešumā, festivāls ir arī iespēja iepazīt Krieviju un citas valstis. «Piedzimu Novosibirskā, 12 gadu vecumā devos uz Maskavu un drīz jau tālāk uz Vāciju. Tikai Crescendo festivālos iepazīstu Krievijas pilsētas. Pateicoties šim festivālam, pirmo reizi biju Pēterburgā...» atzīstas čelliste Tatjana Vasiļjeva.
«Viss bija zem jautājuma zīmes līdz pēdējam brīdim, jo bija ļoti grūti atrast un saskaņot laiku,» Deniss Macujevs stāsta par Crescendo projektu Latvijā. Decembrī viņam ir 25 koncerti ar 13 dažādām programmām. No Rīgas viņš dosies uz Florenci muzicēt ar diriģentu Zubinu Metu, pēc tam - pie Berlīnes filharmoniķiem ar Valēriju Gergijevu. Sekos Ziemassvētku koncerti Maskavā... «Paldies Dievam, ka izdevās atbraukt uz Rīgu. Crescendo man ir kā mīļš bērns, jo festivālā muzicēju ar draugiem, daudzus no viņiem esmu sastapis jau skolas solā un konservatorijā. Ikviens koncerts man pašam ir milzīgs notikums. Mēs esam unikāla komanda, kas popularizē mūsu mūzikas vērtības, mūsu skolu. Lielākā daļa no viņiem jums būs liels atklājums,» sola D. Macujevs.
Viņš iekopis festivālu arī dzimtajā Irkutskā. Tur festivālā Baikāla zvaigznes piecos gados jau uzstājies viss Krievijas mūzikas zieds - ieskaitot Sanktpēterburgas Marijas teātri ar Valēriju Gergijevu, Sanktpēterburgas filharmonijas orķestri ar Juriju Temirkanovu, Vladimiru Spivakovu, Lielā teātra baletu. Pēc debijas ASV recenzijās Deniss Macujevs tika dēvēts par Sibīrijas lāci. Viņš priecājas, ka Irkutska kļuvusi par kultūras pilsētu. «Šī vieta man ir ļoti dārga, Baikāla ezers ir svēts. Neesmu pārdevis savu dzīvokli un tīšām netaisu remontu, lai viss paliek kā bērnībā,» atklāj pianists, kurš Irkutskā dzīvoja līdz 15 gadu vecumam.