Bagātīga programma
«Mēs turpinām un esam spītīgi iecirtušies. Izveidojām bagātīgu programmu, šoreiz arī ar elektroakustiskās mūzikas koncertu un diviem simfoniskajiem - festivāla atklāšanā un noslēgumā,» stāsta Komponistu savienības priekšsēdētāja un festivāla mākslinieciskā vadītāja Gundega Šmite. «Mūsu mērķis nav tikai atskaņot visu, kas svaigs. Pagājušā festivāla koncepciju saliedēja komponista un rakstnieka Marģera Zariņa vispusīgā personība. Šogad izvēlējāmies ieskandināt Gundara Pones (1932-1994) astoņdesmitgadi, parādot ārkārtīgi spilgtu, pasaulē atzītu, bet Latvijā nepelnīti mazpazīstamu personību.»
Gruntīgs latviskums
Paradoksāls komponists un paradoksāls latvietis - Poni raksturo G. Šmite. Dzimis Kurzemē. Otrā pasaules kara laikā ar ģimeni devies bēgļu gaitās. Apmeties ASV, kur ieguvis visaugstāko izglītību, pasniedzis kompozīciju un mūzikas teoriju. Aktīvi darbojies kā diriģents un ieguvis godalgas prestižos starptautiskos kompozīciju konkursos, par kuriem Padomju Latvijā, protams, nekas nebija zināms, lai gan, līdzīgi citiem pēckara avangardistiem, viņam bija kreisi uzskati. Dzīvodams Itālijā, 70. gados viņš sāka apciemot Latviju. «Paradoksāli, ka Latvijā viņu uzskatīja par ideoloģiski pareizu, bet mūzikas valodā nepareizu. Savukārt trimdas latviešu videi viņš bija svešinieks: ideoloģiski nepareizs, bet mūzikas valodā pareizs. Ar itālisko temperamentu, pasaules vērienu un latviskumu bez banāla sentimenta viņš lauž stereotipus par latviešu mūzikas rezignēto sērīgumu,» stāsta G. Šmite. Pone saņēmis Kenedija centra Frīdemana prēmiju par ļoti latvisko skaņdarbu Avanti kā gada labāko simfonisko opusu ASV. «Tas ir dziļi latvisks: ar tautas dziesmām un dzeguzes balsi. Bet viss ir metafiziskā plīvurā. Viņš nav romantisks bērzu birztaliņu apdzejotājs. Ir riktīgs, gruntīgs latviskums, ar ko viņš nav plātījies, bet to jūt. Manuprāt, tieši tas mums šodien ir vajadzīgs,» uzskata G. Šmite.
Atklāšanas koncertā 3.II Ventspils Jūras vārtos un 4.III Rīgā LU aulā skanēs G. Pones monumentālā Gulbja dziesma Titzarin simfoniskajam orķestrim. Bet noslēgumkoncertā 17.III Lielajā ģildē - Meistara Jāņa pasaule (1972), kas tapis Jāņa Anmaņa gleznu iespaidā, akadēmiskajiem instrumentiem piepulcējot 21 idiofonistu (pūš pudelēs) un četrus milzīgu kartonu plandītājus, kuri ļauj iejusties mākslinieka darbnīcā. Koncertā Pone. Pastkartes. Pārmijas 11.III Spīķeru koncertzālē skanēs ironiskais cikls Pastkartes no Kurzemes (1992): septiņiem ievērojamiem XX gadsimta komponistiem sūtīt pastkartes: Gēršvinam no Grobiņas, Bartokam no Bauskas, Vēbernam no Vaiņodes utt. Savukārt septiņu latviešu komponistu atbilde ir Pastkartes Gundaram Ponem, kuras paši arī spēlēs - Anna Veismane, piemēram, uz melodiona. Jēkabs Nīmanis pat gatavo multimediālu pastkarti. Festivālā - 27 komponistu darbi un 15 pasaules pirmatskaņojumi - no Marinai Gribinčikai pasūtītā simfoniskā Idea fix līdz Maijas Einfeldes alta koncertam un Viļņa Šmīdberga Kamerkoncertam. Pēc vairāk nekā 40 gadiem tiks atskaņota Imanta Kalniņa Oktobra oratorija.