Lai gan Dienas aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka eksports uz Ukrainu 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājies par pusi, tomēr tas nav atstājis būtisku iespaidu uz uzņēmumu darbību.
Iemesls ir vienkāršs - Latvijas uzņēmēji pēc Krievijas krīzes un pasaules globālās ekonomiskās krīzes guvuši mācību un diversificējuši savus eksporta tirgus, tādējādi samazinot atkarību no vienas valsts vai reģiona. Visi aptaujātie uzņēmumi norāda, ka vēl joprojām Ukrainu ar tās 46 miljoniem iedzīvotāju uzskata par perspektīvu tirgu, un cer, ka tuvākā gada laikā situācija šajā valstī stabilizēsies un eksporta apjomi atgriezīsies 2012. gada līmenī.
Vairāk importējam
Ukraina ir salīdzinoši neliels Latvijas uzņēmumu eksporta tirgus, un eksporta īpatsvars uz šo valsti ir vien 0,9% no kopējā eksporta apjoma. Turklāt Latvija no Ukrainas vairāk importē, nekā turp eksportē. Neraugoties uz to, ka atsevišķiem uzņēmumiem eksports uz Ukrainu jau pērn saruka par pusi, tomēr saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem kopējie eksporta uz Ukrainu ieņēmumi 2013. gadā salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājās vien par 6%.
Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis uzsver, ka valdībai ir divas iespējas, kā palīdzēt mūsu eksportētājiem. Pirmkārt, Latvijas Garantiju aģentūra ir atkal sākusi izsniegt eksporta garantijas eksportētājiem uz Ukrainu. Otrkārt, lai palīdzētu uzņēmējiem dažādot eksporta tirgus, tādējādi tos padarot mazāk uzņēmīgus pret riskiem vienā konkrētā tirgū, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sniegs finansiālu atbalstu uzņēmējiem dalībai starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās.
Grivnas sarukusī vērtība
LIAA pārstāvniecības Ukrainā vadītājs Āris Kotāns stāsta, ka pērn Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar Ukrainu samazinājies par 36%, ko lielā mērā noteica tieši eksporta sarukums. Tam par iemeslu bija divi galvenie faktori: valūtas svārstības (grivnas vērtība attiecībā pret dolāru nokritās par pusi) un iedzīvotāju strauji sarukusī pirktspēja.
«Uzņēmējiem līgumi noslēgti dolāros, un ir nepieciešams divreiz vairāk grivnu, lai nopirktu to pašu daudzumu dolāru, taču cenas precēm ir palikušas iepriekšējās. Tas arī nosaka eksporta apjoma kritumu, jo Ukrainas pusei ir grūtības norēķināties,» skaidro Ā. Kotāns.
Viņš gan atzīst, ka ir vērojama valūtas kursa stabilizācija, un prognozē, ka gada vai divu laikā eksports varētu atgriezties 2012. gada līmenī. Pārstāvniecības vadītājs arī norāda, ka viņam nav informācijas, ka patlaban Latvijas uzņēmēji strādātu Ukrainas austrumos, kas šobrīd ir visnestabilākais valsts reģions.
Bankrota draudu nav
Vieni no lielākajiem eksportētājiem uz Ukrainu ir ķīmijas un farmācijas uzņēmumi. Tos apvienojošās asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis stāsta - lai gan eksporta apjomi salīdzinājumā ar 2012. gadu samazinājušies par pusi un pašlaik eksportēts netiek gandrīz nekas, tomēr ietekme uz kopējo nozares apgrozījumu ir vien 7%, kas, pēc V. Skrīveļa domām, ne tuvu nav iznīcinoši biznesam.
Protams, tas atstās iespaidu uz uzņēmumu ieguldījumu iespējām zinātnē un pētniecībā, kas parasti ir apmēram 10% no apgrozījuma, tomēr neviens Latvijas uzņēmums ar bankrota draudiem Ukrainas nemieru ietekmē nesastopas.
V. Skrīvelis bilst, ka faktiski neviens ķīmijas vai farmācijas uzņēmums neeksportē tikai uz vienu valsti. Līdz ar to riski ir pietiekami līdzsvaroti. Neraugoties uz nemierīgo situāciju Ukrainā, nozares uzņēmumi tomēr cerīgi raugās uz Ukrainas tirgu. «Farmācijas uzņēmumu specifika ir tā, ka pārorientēšanās uz citiem tirgiem prasa vismaz trīs līdz piecus gadus. Tādēļ nedomāju, ka uzņēmumi pavisam aizies no Ukrainas tirgus, kas ir perspektīvs, īpaši ņemot vērā, ka Ukrainai naudu ir aizdevis Starptautiskais Valūtas fonds, kas arī kontrolēs tās izlietojumu. Tas ļauj cerēt, ka Ukrainā situācija uzlabosies,» norāda V. Skrīvelis.
Boikotē Krievijas preces
Līdztekus ķīmijai un farmācijai vieni no lielākajiem eksportētājiem uz Ukrainu ir zivrūpnieki. Uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris stāsta, ka eksports sarucis par apmēram 50%, bet, tā kā uzņēmuma produkcija tiek eksportēta uz 40 valstīm, tas neesot izšķiroši uzņēmuma darbībai. «Mūsu sadarbības partneris Ukrainā, kurš iepērk mūsu preci un tālāk to izplata, vairs neiegādājas līdzšinējos apjomus, jo kritusies iedzīvotāju pirktspēja. Turklāt valūtas kursa dēļ mūsu produkcija kļuvusi dārgāka un mazāk konkurētspējīga,» stāsta A. Babris. Viņš gan atturas prognozēt, cik ilgs laiks paies, līdz eksporta apjomi atkal pieaugs. Tas lielā mērā būs atkarīgs tieši no politiskās situācijas un Ukrainas valdības rīcībspējas, pārliecināts A. Babris.
Ukrainas nemieru ietekmi it īpaši izjūt uzņēmumi, kuri šajā valstī atvēruši pārstāvniecības. Viens no tādiem ir kosmētikas uzņēmums Dzintars. Tā pārstāvis Ukrainā Māris Akula, kurš daudzviet šajā valstī organizē Dzintara produkcijas pārdošanu, stāsta, ka tirdzniecības apjoms salīdzinājumā ar 2012. gadu sarucis par pusi. Ja 2012. gadā apgrozījums vidēji mēnesī bija 60-70 000 ASV dolāru (~44 095-51 444 eiro), tad pašlaik tas ir vien 35-40 000 ASV dolāru (~25 722-29 397 eiro). Tomēr M. Akula ir noskaņots optimistiski un apgalvo, ka biznesu Ukrainā slēgt negrasās. «Esmu pārliecināts, ka situācija Ukrainā stabilizēsies jau tuvākā pusgada laikā. Turklāt Kijevas iedzīvotāji boikotē Krievijas preces, kam ir noteikta lielāka ievedmuita, kas tās sadārdzina. Līdz ar to atbrīvojas nišas mūsu tirgotajiem produktiem,» uzsver M. Akula.