Kā vienu no maigās varas elementiem, ko savā ārpolitikā izmanto Latvija, Vešņakovs minēja maestro Raimondu Paulu. «Un mēs esam priecīgi par šādu maigo varu,» uzsvēra diplomāts. Viņš sacīja, ka Latvijā dažādie izteikumi par Krievijas maigo varu rodas uzticības trūkuma un baiļu dēļ. 2012. gadu Latvijas un Krievijas attiecībās Vešņakovs piecu ballu sistēmā novērtēja apmierinoši jeb ar atzīmi trīs, bet 2013. gadam viņš lika nedaudz labāku vērtējumu - trīs ar plusu: «Mums tiešām ir daudz pozitīvā divpusējo attiecību attīstībā, it īpaši ekonomikā.» A. Vešņakovs uzsvēra arī sadarbību kultūrā un tūrismā. Turklāt nedaudz uzlabojies attiecību informatīvais fons.
Savukārt labāks vērtējums nav liekams progresa trūkuma dēļ nepilsoņu jautājumā. Tāpat nav pavirzījies jautājums saistībā ar abu valstu nolīgumu par nekustamajiem īpašumiem, proti, Krievija nodevusi Latvijai nepieciešamos objektus savā valstī, bet Krievija vēl gaida šādu Latvijas soli attiecībā uz diviem īpašumiem, tajā skaitā tā vēlas pārņemt īpašumu Pumpura ielā 1 Rīgā, kur plānota vēstniecības konsulārā nodaļa.
Taujāts par pirmo Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos, A. Vešņakovs atsaucās uz A. Bērziņa teikto, ka tikšanās laikā prezidentiem bijusi cilvēciska saruna. Prezidenti esot pārrunājuši iespaidus sportā, Soču olimpiādes organizatoriskos jautājumus un divpusējo attiecību attīstību. Tāpat Bērziņš vēlreiz apstiprinājis jau iepriekš Putinam izteikto ielūgumu ierasties vizītē Latvijā.
A. Vešņakovam nācās komentēt arī jautājumu par krievu skolām Latvijā. Viņš ir pārliecināts, ka pēc tikšanās izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (Vienotība) sapratusi patiesos Krievijas nolūkus, proti, tā nav iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās, un šādas skolas var tikt atvērtas vienīgi tad, ja par to iespējams vienoties un ja pēc tām ir pieprasījums.