Kas apdraud preses brīvību Latvijā? Pēc amerikāņu ekspertu (?) domām - daži krimināla rakstura gadījumi (piemēram, ielaušanās redakcijas X telpās) plus patiešām neveikls mēģinājums noskaidrot žurnālistes Y informācijas avotus. Labāk, protams, būtu, ja šādi incidenti nebūtu atgadījušies, tomēr kopumā - gluži labi izskatāmies. Amerikāņiem. Kuri kārtējo reizi neredz aiz kokiem mežu.
Būtu saprotams, ka ziņojumā ierakstītu: ņemot vērā ekonomisko krīzi valstī, ieņēmumu kritumu un bezdarba kāpumu, vietējie žurnālisti kļuvuši atkarīgāki no viņu mediju īpašnieku (valsts gadījumā - politiķu), reklāmdevēju diktāta, viņi ir vairāk norūpējušies par savas iztikas lielumu un stabilitāti. Ekonomiskās situācijas spiediena rezultātā žurnālistiem ir mazāk laika savu darbu kārtīgi izstrādāt, viņiem ir mazāk informācijas avotu (sākot ar komandējumiem, beidzot ar datubāžu apmaksu), kas negatīvi ietekmē gala produkta kvalitāti. Un tas reāli apdraud preses brīvību. Tā tiešām ir problēma.
Labi, prese nav tā svarīgākā dzīves sastāvdaļa, un šīs amerikāņu paviršības rezultātā nekas dramatisks nenotiks. Jautājums ir: cik kvalitatīva ir informācija, ko aizjūras lēmumu pieņēmējiem liek priekšā viņu padomdevēji daudz svarīgākos jautājumos, kas saistīti ar ekonomiku, politiskās elites ārpolitisko orientāciju, etnisko spriedzi u. c. Ja mūsu sabiedrotie par ekonomiku spriež pēc dažiem makroekonomikas datiem, par iekšpolitiku - pēc atsevišķiem bļauriem vai vienkārši presē biežāk citētām personām, tad maldi ir neizbēgami.