Ministrs aicināja nenovērtēt par zemu arī to, ka šai valdībai ir unikāla iespēja strādāt laikā, kad Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības Padomē, kas nozīmē katra ministra iesaistīšanos ES jautājumu risināšanā.
Uz vaicāto, vai visi valdības locekļi tam ir gatavi, premjere L. Straujuma pēc koalīcijas līguma parakstīšanas atbildēja apstiprinoši - vismaz viņai ir cerība, ka tas tā būs. Valdības pamatkodols ir saglabājies, un tajā ir tās pašas partijas - Vienotība, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) -, tajā pašā laikā «komanda ir papildināta ar jaunām asinīm», sacīja premjere. Ar to domāti trīs ministri, kuriem šī būs pirmā valdības darba pieredze - izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) un ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Pēc ilgāka pārtraukuma pie valdības galda atkal sēdēs tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA), finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA). Septiņi valdības locekļi jau strādāja kopā iepriekš.
Nekļūt par vietas sildītāju
Un tomēr otrā valdība varētu būt pavisam citāda, jo šajā laikā daudz kas ir mainījies. Ir jauna Saeima, un visas koalīcijas partijas tajā ir palielinājušas skaitlisko ietekmi - ne tikai Vienotība, bet arī ZZS, kas kļuvusi ievērojami aktīvāka un prasīgāka, un Nacionālā apvienība. Savukārt Vienotības līderu politiskās likstas ir atņēmušas spēkus valdošajai partijai. Tiesa, Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas atgriešanās Saeimā nozīmē, ka viņas loma koalīcijā nemazināsies vai pat kļūs vēl lielāka. Taču kā ZZS, tā NA katra ir ieguvusi savus sabiedrotos opozīcijā, ar kuriem nepieciešamības gadījumā var sabloķēties balsojumos. NA tā ir Latvijas Reģionu apvienība, bet ZZS - partija No sirds Latvijai.
Jāpiemin arī finanšu ministru nomaiņa. Ja pirmajā valdībā finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) bija liels atspaids premjerei, jo lielā mērā budžeta jautājumus «paņēma uz sevi», tad viņa pēctecim Jānim Reiram (Vienotība) nav tik lielas pieredzes un arī tādas starptautiskās reputācijas. Taču J. Reirs ir S. Āboltiņas tuvāko politisko domubiedru lokā, bet A. Vilks, kas aiziet no politikas, tam nebija ne tuvu. J. Reirs Dienai sacīja, ka šim apstāklim neesot nekādas nozīmes, un arī pieredze viņam ir, četrus gadus vadot Budžeta un finanšu komisiju, kura esot cieši sadarbojusies ar ministriju.
Vēl viens pārbaudījums valdībai varētu būt veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kurš pirmos mēnešus saglabās arī Saeimas deputāta mandātu. Viņš ir pārņemts ar jaunām idejām un gaidāmajiem darba pienākumiem. L. Straujuma žurnālistiem apgalvoja, ka esot mierīga - veselības ministrs atbalstot iepriekš izveidotās darba grupas sagatavoto veselības finansēšanas modeli. Arī ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis neredz pamatu uztraukties, jo ir ļoti svarīgi, lai ministram deg acis. «Viņš grib pierādīt, ka ir prognozējams un zinošs cilvēks,» sacīja A. Brigmanis. Uz vaicāto, cik ilgu mūžu viņš paredz šai valdībai, ZZS frakcijas vadītājs atbildēja ar pretjautājumu: «Vai premjerei tā deg acis? Es viņu ļoti cienu, jo Laimdota Straujuma ir pienākuma cilvēks, bet visas indikācijas rāda, ka valdība būs godprātīgi izpildījusi savus galvenos uzdevumus - pieņēmusi budžetu un novadījusi ES prezidentūru, un tad sekos atslābums.»
Tas nedaudz sasaucas ar debatēs dzirdēto. Saskaņas deputāti bija paguvuši izlasīt valdības deklarāciju, un viņu uzstāšanās bija jūtami organizētas ar līdera Jāņa Urbanoviča runu sēdes beigu daļā. Viņš aicināja L. Straujumu pierādīt, ka nav patiesas baumas par to, ka «jūs esat ielikta par vietas sildītāju nākamajai valdībai».
Palielināt premjera lomu
Valsts prezidents Andris Bērziņš, uzrunājot jauno Saeimu pirmajā sēdē, aicināja deputātus aktualizēt viņa rosinātos grozījumus Satversmē, kuru mērķis ir padarīt stiprāku izpildvaru. Valsts prezidents atgādināja, ka Ministru kabinets sastāv no premjera un viņa aicinātajiem ministriem. No teiktā izrietēja, ka tagad premjeram nav nekādas iespējas noteikt valdības sastāvu. L. Straujuma jau iepriekš sacīja, ka viņai nav 51 balss, jo valdību veido vairākas partijas, un tāpēc ir jāņem vērā katras intereses. Taču arī debatēs pirms uzticības balsojuma opozīcijas deputāti vairākkārt izteica šaubas, vai premjeres ietekme ir pietiekami liela.
Otrs temats debatēs bija par valdības deklarācijas uztveramību. No sirds Latvijai līderei Ingunai Sudrabai tā šķiet neskaidra satura, valodas un struktūras ziņā. Politiķe atzina - jācerot, ka vismaz ierēdņi to saprot. Pirms tam medijiem NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars atzina, ka šī dokumenta «formulējumi ir apaļi, jo valdību neveido viena partija, bet katra tajā cenšas ielikt savas prioritātes». Drīzumā Saeimas deputāti izvēlēsies komisijas un tās savukārt - savus priekšsēdētājus. Vienotība ir piekritusi, ka Nacionālā apvienība vada ne tikai Tieslietu ministriju, bet arī Juridisko komisiju, kuras priekšsēža amatam nominēts bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.