Tagad Riežupes smilšalas apskatāmas par maksu gida pavadībā. Tomēr Latvijā ir virkne dažādu alu veidojumu, ko vērts apskatīt gan alu ģeoloģisko vērtību, gan to vēstures un nostāstu dēļ. Tomēr, to darot, esiet uzmanīgi.
Latvija - Baltijā alām bagātākā
Dabas pētnieks un Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs pastāsta, ka Latvija ir alām bagātākā Baltijas valsts. «Pateicoties mūsu ģeoloģiskajai situācijai, mums ir zināmas apmēram 350 alas, lielākoties tās izveidojušās smilšakmens iežos. Vairāk nekā 95% Latvijas alu atrodas Vidzemē - īpaši daudz Gaujas, Salacas un to pieteku krastos. Otra alām bagātākā Baltijas valsts ir Igaunija, kur to skaits ir ievērojami mazāks, toties ir lielāka daudzveidība ģeoloģijas jomā - ziemeļu kaimiņiem ir alas gan smilšakmens iežos, gan kaļķakmeņos. Domājams, ka Igaunijā vēl ir arī iespējams atklāt ne vienu vien līdz šim nezināmu alu, jo to pētniecība kaimiņiem nav bijusi tik aktīva un apjomīga kā pie mums,» atklāj pētnieks. Pašreiz Igaunijā esot zināmas tikai nedaudz vairāk nekā 30 alas, kas ir neliels skaits. Vēl pieticīgāka situācija alu jomā ir Lietuvā, kur zināmas tikai dažas alas. «Toties viena no tām ir īpaši ekstrēma - ap 20 metru gara zemūdens ala kaļķakmens iežos, kas apmeklējama tikai ar akvalangu. Iespējams, ka Lietuvas ziemeļdaļā ap Biržiem un Pasvali, kur ir aktīvs karsta apvidus [karsts - iežu šķīšanas process], vēl slēpjas arī neatklātas alas, bet mūsu dienvidu kaimiņu zemes lielākajā daļā ir alām nepiemērota ģeoloģiskā situācija, un tur to vienkārši nav un nevar būt,» saka Grīnbergs.
Izmaiņas notiek nepārtraukti
«Latvijas alas, īpaši tās, kas smilšakmeņos veidotas, ir gana mainīgas. Tāpēc arī ir interesanti ik pa laikam apciemot kādu alu, lai paskatītos, vai tur viss pa vecam, vai arī kas izmainījies,» par to, kāpēc alu izpēte ir interesanta, stāsta alu pētnieks turpat 20 gadu un mājaslapas www.alas.lv veidotājs Indulis Krauze. Andris Grīnbergs skaidro, ka ļoti precīzu alu skaitu pateikt ir visai sarežģīti, jo ik pa laikam kāda sabrūk, kāda atkal nāk klāt - tiek avotu izskalota un atklāta. Vislielākās izmaiņas alu skaitā ir Vidzemes piekrastes stāvkrastos. Pēc kārtīgas vētras, kā, piemēram, 2005. gadā, alu skaits kļūst lielāks. Četrdesmit gadu stiprākā vētra toreiz izveidoja ne vien jaunas alas, bet pat jaunas stāvkrastu klintis. Taču tagad, kad pagājuši 10 gadi, vairākas no vētras spēcīgo viļņu izskalotajām alām jau ir sabrukušas vai aizbrukušas. Arī citviet Latvijā alas mēdz iet bojā. Nesen sabrukusi vienīgā zināmā ala Pededzes krastos - Jurensku ala. Tās vietā tagad ir tikai kritene - bedre, kas paliek virszemē kā liecība par kādreiz bijušo pazemes tukšumu.
Interesanti izpētes objekti
Pētnieks atklāj, ka interesantākās alas noteikti ir garākās, kas stiepjas vairāku simtu metru garumā. «Tādos pazemes attālumos ir daudz kā interesanta. Taču ļoti interesantas ir arī ap 30-50 metru garas alas, kuru nav vairs garāko vidū, bet tām savukārt ir kādas citas īpašas lietas - piemēram, savdabīgs plānojums, augsti griesti, plašas telpas pazemē vai īpašas ģeoloģiskās vērtības. Interesantas ir arī alas ar īpašām kultūrvēsturiskajām vērtībām - seniem ierakstiem un gadu skaitļiem, un pat senseniem petroglifiem alu sienās. Šajā ziņā unikālas ir Lībiešu upuralas Svētupes krastā. Tajās ir gan unikāli petroglifi [senas zīmes], gan vecākie datētie gadu skaitļi alu sienās Latvijā no XVII gadsimta vidus,» atzīst Andris Grīnbergs. Ne vienā vien Latvijas alā ir arī bioloģiskās jeb dzīvās dabas vērtības - reti augi un sēnes. Alās dzīvo arī sikspārņi - visas sugas ir īpaši aizsargājamas, tādēļ alas, kurās šie dzīvnieciņi ziemo, neiesaka apmeklēt ziemā. Pētniekiem savukārt interesantāko alu vidū noteikti ir tādas, kas ir ar avotiem un turpina palielināties. Gan Latvijā, gan Igaunijā pētnieki ir apzinājuši alas, kas strauji palielinās, jo tajās notiek aktīvi ģeoloģiskie (sufozijas) procesi. Tās ir interesantas tieši kā izpētes objekti. Pirms apmēram pieciem gadiem Latvijas Petroglifu centra ekspedīcija Igaunijā atklāja, ka viena no kaimiņvalsts garākajām alām - Matu ala - izrādās, ir divreiz garāka, nekā uzskatīts.
Ne visām alām, kas pašiem pētniekiem šķiet interesantākās, ir vienkārši piekļūt. Indulis Krauze atklāj, ka ir vairākas jaukas alas Gaujas Nacionālā parka Nurmižu rezervāta teritorijā, bet dabas rezervātā bez saskaņošanas ar nacionālā parka administrāciju atrasties nemaz nedrīkst. No tādām alām, kur gribas atgriezties, I. Krauze min arī Simtēnu alu Drabešu pagastā, bet šīs alas ieeja kopš 2000. gada vismaz četrreiz ir aizbrukusi un pašlaik arī esot ciet. Pētnieks uzsver, ka viņu vienmēr ir pārsteigusi Līgatne ar smilšakmens klintīs cirstiem vairāk nekā 300 pagrabiem un pagrabu gaņģiem. «Lai visus šos pagrabus sameklētu un apskatītu, būs nepieciešams zinātājs un arī vairākas dienas brīva laika. Tiesa, lielākā daļa pagrabu un pagrabu gaņģu ir slēgti, jo daļa no tiem joprojām tiek izmantoti,» saka pētnieks.