Atveldzēties uzreiz
Cilvēki, kuri veic fiziskas aktivitātes, lieto medikamentus, slimo ar hroniskām slimībām, gados vecāki cilvēki un mazi bērni - šīs ir riska grupas, kuras no karstā laika var ciest visvairāk. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve Ilze Bukša Dienai norādīja, ka pagājušajā nedēļā līdz piektdienai palīdzība sniegta 20 cilvēkiem, bet pērn vasaras sezonā pat vairākiem simtiem. Viss gan ir atkarīgs no laikapstākļiem - tiklīdz gaisa temperatūra vairākas dienas ir virs 25 grādiem, tā mediķiem ir darba pilnas rokas.
I. Bukša uzsver, ka svarīgi ir laikus pamanīt simptomus, kas liecina par to, ka iespējama pārkaršana. Ierasti ķermenis pats regulē savu temperatūru, bet dažādu apstākļu ietekmē organisms to vairs nespēj un sāk uzkarst. Līdz ar to, ja cilvēks sev nepalīdz laikus, pārkaršana var diezgan ātri progresēt - ķermenis nespēj vairs atdzesēties, un ciest var visa orgānu sistēma.
Pārkaršanas gadījumā vispirms cilvēks jūt slāpes, kļūst grūti, iespējams, reibst un sāp galva. Savukārt, ja šīs pazīmes ignorē, simptomi kļūst nopietnāki - parādās ķermeņa drebuļi, augsta temperatūra, vemšana, krampji un pat samaņas zudums. Līdz ar to svarīgi ir jau pirmajā brīdī, kad karstumā kļūst grūti, doties atveldzēties ēnā, lietot šķidrumu un atpūsties. Šeit gan sava artava, pēc I. Bukšas domām, jādod arī darba devējiem, ļaujot cilvēkiem, kuri karstā laikā veic smagu darbu, strādāt rīta un vakara stundās, bet pa dienas vidu uzturēties vēsākās telpās. Tāpat jāuzmanās vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuri dienas laikā strādā, piemēram, dārza darbus. Nereti šie cilvēki ir saģērbušies par biezu un pārvērtē savus spēkus. Savukārt jaunieši izvēlas nepiemērotu laiku sportiskajām aktivitātēm, tāpēc nonāk pat slimnīcā.
Ratiņi kā siltumnīca
Visneaizsargātākie no pārkaršanas gan ir mazi bērni. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neatliekamās palīdzības ārste Ina Pelīte-Vēvere Dienai norādīja, ka katru gadu pirmajās karstajās dienās slimnīcā nonāk zīdaiņi, kuriem šis ir pirmais karstuma periods, bet vecākiem - pirmais bērns. Pēc ārstes domām, jaunajiem vecākiem ir psiholoģiski grūti mazo bērnu izģērbt, jo domā, ka mazulim būs auksti. Tomēr veselu bērnu ir daudz vieglāk pārkarsēt nekā apsaldēt. Savu artavu dod arī bērnu ratiņi, kas karstajā laikā ir kā siltumnīca. Bieži vien var novērot labi polsterētus tumšas krāsas ratus, kur bērnam var būt ļoti grūti. Līdz ar to nereti biežāk pārkarst bērni ratiņos vai auto sēdeklīšos, nevis tie, kuri jau staigā paši.
Tāpat bērni var pārkarst dzīvoklī, tāpēc karstajā laikā īpaša uzmanība jāpievērš bērna labsajūtai. Ja plānots laiku pavadīt pie dabas, tas jādara no rīta vai pēcpusdienā. Jāņem arī vērā, ka bērnu nedrīkst sauļot, bet jāuzturas pusēnā. Vienmēr ir jāparūpējas par to, lai būtu iespēja padzerties, galvā jābūt cepurei, jāvelk plāns un plandošs apģērbs. Savukārt, ja vecāki jūt, ka bērns varētu būt pārkarsis, viņš nekavējoties jāatģērbj, jāpadzirda un jānovieto ēnā vai citā vēsā vietā.
Pēdējās nedēļās Latvijā ir maijam neierasti silts. Šonedēļ gaisa temperatūra gan būs zemāka, Dienai apstiprināja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā. Taču no tālākām prognozēm sinoptiķi izvairās.