«Tādā vējā, kāds tur bija, katrs šāviens bija liela cīņa,» uz izšķirošo kļūdu pēdējā šāvienā Rastorgujeva treneris Intars Berkulis skatījās filozofiskā plāksnē - sak', labi, ka tikai viena, ne vairāk. Andrejam ilgstoši bija problēmas ar lēnu šaušanu, kas lika šautuvē atdot daudz laika konkurentiem, ko nācās atspēlēt ar ātru slēpojumu. Pirms četrgades nozīmīgākajām sacensībām - Soču olimpiskajām spēlēm - treneris un audzēknis ļāva visam ritēt vecajās sliedēs, bet jau pirmajās sacensībās pēc olimpiādes bija redzams, ka Rastorgujevs apņēmies sākt šaut ievērojami ātrāk. 26 sekundēs veikta pirmā guļus šaušana varētu būt viņa karjeras rekords vai vismaz tuvu tam, turklāt visi mērķi tika gāzti. «Guļus varēja vairāk atļauties riskēt šaušanā, jo tad stiprā vēja ietekme bija mazāka,» skaidroja Berkulis. Otrajā šaušanā, uz kuru Rastorgujevs ieradās ar ambīcijām izvirzīties sacensību vadībā, Andrejs pavadīja 45 sekundes. Gan tāpēc, ka apzinājās precīzas šaušanas cenu, gan arī tāpēc, ka stāvus vēja ietekme bija lielāka.
Runājot par izredzēm iedzīšanā, Berkulis uzsvēra, ka izšķiroša nozīme būs šaušanas precizitātei un Andreja veselībai, jo uz Pokļuku viņš devās ar spēcīgu klepu. Veselības problēmu dēļ pēc pirmās šaušanas no sacensībām izstājās arī Edgars Piksons. Šāds lēmums tika pieņemts jau pirms sacensībām, bet bija nepieciešams vismaz iziet uz starta. Rolands Pužulis bija lēns trasē un ne pārāk precīzs šaušanā, finišējot pēdējā, 91., vietā.