Svanu mantojums
Rihards apgalvo, ka esot pat pretēji - aģentūrai The Mice Cream, kuras līdzīpašnieks viņš ir un kura kūrē ārvalstu kompāniju korporatīvos pasākumus Baltijas reģionā, pieprasījuma apjoms krīzes posmā ir pieaudzis. «Viesnīcas nolaidušas cenas, un tas mums runā par labu,» viņš spriež par augošā pieprasījuma cēloņiem. Neilgi pirms Jāņiem viņš pats nonāks viesnīcnieka kārtā. «Gruzijas kontekstā svani skaitās tie lēnākie, apdomīgākie un godīgākie - tur es jūtos drošāk nekā Baltijā vai Skandināvijā. Un summa nebija grandioza, varēja riskēt.»
Pērn ieguldītajiem 900 latiem gan nācās pievienot vēl mazliet, jo svanu ģimenes sākotnējā izpratne par krāsu salikumu apstājās pie sarkanbrūnām grīdām un gaišzilām, grubuļainām tapetēm. «Kopumā mums gaume sakrīt - kad grīdai krāsa bija noņemta un tā atstāta dabiska, sienas pārtapušas gaišas un Rīgā pašūta lakonisku toņu gultasveļa, gandarīti bija visi,» tā Rihards. Padomju žanrs interjerā Gruzijā, tāpat kā citās bijušajās «brālīgajās republikās», baudāms daudzviet; Grand Hotel Ushba no tā centies izvairīties, liekot akcentu uz senā svanu mantojuma un askētisma savienojumu. Rihards rēķina, ka līdz šim aiz muguras varētu būt puse no nepieciešamajām investīcijām. Tuvākais lielākais ieguldījums būšot Riharda laiks - viesnīcā viņš strādās teju visu vasaru, kad The Mice Cream darbi Rīgā tradicionāli pieklust.
Aizkrāsnē palicis
Viss sākās ar ceļojumu uz Gruziju un pastaigu Svanetijas kalnos. Vārdu pa vārdam, un satiktais gids atzinies, ka viņa lielākais sapnis ir atvērt viesnīcu alpīnistu aprindās iecienītā Ušbas kalna pakājē. Viņa ģimenei tur pieder īpašums, kas labu laiku stāvējis tukšs. Biznesa plāns arī jau uzmests, taču pie finansējuma nav izdevies tikt. «Es esmu runīgs, man patīk iztaujāt cilvēkus. Prasīju - cik tad pietrūkst? Kad sapratu, ka viņa nosauktie 3000 lari ir aptuveni 900 latu, aizdomājos, ka šī manā dzīvē varētu būt pirmā un vienīgā iespēja kļūt par viesnīcas investoru,» Rihards smaida. Kumoss nenoliedzami gards, un brīdi pēc mutiskās vienošanās ar gidu arī kāds čehu kalnos kāpējs pieteicies par «investoru», tomēr par vēlu - Rihards ar tikko iegūto biznesa partneri jau bija noteikuši brīdi, kad doties piecas stundas garajā ceļā uz tuvāko bankomātu. Lai gan gruzīni bez apdomāšanās par skaistāko reģionu valstī mēdz dēvēt tieši Svanetiju, valsts kontekstā šis kalnu apgabals palicis aizkrāsnē.
Līdz Tbilisi ceļā jāpavada 10 stundu, un svani paši šķendējas, ka grūti izbraukāt līdz galvaspilsētai, lai lobētu savas intereses. Svanu Gruzijā esot ap 30 tūkstošiem, un tikai puse vairs dzīvo Svanetijā. Tomēr virzība reģiona attīstībā ir sākusies, apliecina Rihards: valsts mēroga delegācija nesen vērtējusi slēpošanas kūrorta iespējas, kas varētu pavērt tūrisma slūžas. Patlaban ikviens niecīgākais solis reģiona attīstībā izskatās pēc revolūcijas. Arī citviet pašsaprotamā norēķināšanās ar karti - Grand Hotel Ushba šajā ziņā būs visas ielejas pionieris.
Alpīnisti jau pošas
Riharda konkurenti ir pāris viesnīcu Svanetijas galvaspilsētā Mestijā (tur dzīvo ap 2000 cilvēku) un vietējās ģimenes, kas ļaudis izmitina pie sevis. Nākotne iezīmējas rosīga - par septiņu numuriņu lielo viesnīcu jau interesējušies Latvijas alpīnisti, arī citiem āķis lūpā, saka Rihards. Kalnu mīļotāji un tie, kuri novērtē dabiskumu gan vides, gan ēdiena ziņā, - viņš ieskicē klienta portretu. Lai gan Svanetija nav izdaudzināta ar vīnu, virtuve tur esot izcila. Izejvielas no vietējām saimniecībām, viss tīrs un dabisks. R. Berugs paredz, ka tūristu skaits tuvākajos gados noteikti ies uz augšu, taču sākumā viesnīcnieku starpā valdīšot sadarbība, nevis konkurence, jo sākotnēji pieprasījums noteikti pārsniegšot piedāvājumu.