Jebkurā sludinājumu portālā var atrast piedāvājumus sakārtot un nodrošināt grāmatvedību uzņēmumiem par 10-50 latiem mēnesī. Godīgi un likumīgi strādājot, tas nav iespējams. Protams, kādu gada pārskatu no darba brīvajā laikā par šo summu var sagatavot. Bet tas arī viss.
Uzņēmējam, pieņemot šādu pakalpojumu, jārēķinās ar sekām, ko izraisa bezatbildība, jo, visticamāk, šādam pakalpojumam nav civiltiesiskās atbildības. Jebkādu problēmu, uzrēķinājumu vai sodu gadījumā vienīgais atbildīgais būs pats uzņēmējs.
Uzņēmējs arī akceptē ienākumu slēpšanu, nodokļu nemaksāšanu, iespējamu nepareizu aprēķināšanu, nelegālu programmu izmantošanu, savu datu drošības apdraudējumu un vēl neskaitāmas briesmas. Turklāt tie nav tikai teorētiski draudi, oficiāli reģistrētie grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji Latvijā ik dienu sastopas ar izmisušiem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kuri nonākuši grūtībās grāmatvedības kļūdu un bezatbildības dēļ. Sekas ir smagas - finansiāli zaudējumi, datu apdraudējums, stress un arī uzticības zaudēšana no valsts iestāžu puses.
Turklāt ir arī valstiskas sekas. Nekompetence un kļūdainie finanšu dokumenti grauj nozares un valsts uzņēmējdarbības vides tēlu kreditoru, ārvalstu investoru un valsts institūciju skatījumā. Kļūdas nodokļu deklarācijās rada zemākus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā un papildu valsts resursus, kas nepieciešami, lai šīs kļūdas atrastu. Pelēkās ekonomikas zonas pakalpojumu sniedzēji nav reģistrējušies likumā Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, tāpēc ir juridiski brīvi no likumā noteiktās atbildības. Tirgus cenu dempings neļauj attīstīties nozarei kopumā un kļūt par kvalitatīvu konkurentu Eiropas Savienības tirgū.
Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācija uzskata, ka grāmatvedības joma jāsakārto, radot pamatotu augsni uzticībai un drošībai, ierobežojot nevajadzīgu ar grāmatvedību saistītu uzņēmējdarbības risku un paaugstinot oficiālo grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju līdzatbildību. Valstiskā līmenī jānosaka jauni standarti profesijai un profesionālās kvalifikācijas līmenim, praktiskās pieredzes ilgums - līdzīgi kā tādām profesijām kā juristi un psihologi.
Cilvēks pēc dažu mēnešu kursiem Nodarbinātības valsts aģentūrā nedrīkst saukties par grāmatvedi, tāpat kā cilvēks ar nepilna gada praktisko pieredzi nedrīkst būt galvenais grāmatvedis. Būtiski atšķiras prasības un atbildības līmenis grāmatveža palīgam, grāmatvedim un galvenajam grāmatvedim, tāpēc jānosaka atbilstošas izglītības un pieredzes prasības normatīvajos aktos.
Nozarē jānodrošina tirgus pašregulācija, jāizveido labas prakses vadlīnijas un jāveic iekšējā sertifikācija, kā arī kontrole pār ārpakalpojumu sniedzējiem, pildot arī šķīrējtiesas funkcijas. Jāpiebilst, ka iekšējās sertifikācijas ilgtspēja būs tikai tad, ja atbalstu sniegs Finanšu ministrija un VID.
*Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu asociācijas valdes priekšsēdētāja