Kods parāda pilnu ģenētiskā materiāla sastāvu šūnas kodolā. Tas atklāj, kā attiecīgais dzīvnieks ir uzbūvēts un funkcionē.
Peles kļuvušas tikai par otro zīdītāju pēc cilvēka, kam pilnībā atšifrēts genoms. Daļēji ir atšifrēts arī šimpanzes, suņa, kaķa, žurkas, makaka un pat Austrālijas faunas dīvaiņa pīļknābja ģenētiskais materiāls, raksta BBC.
Peles bieži izmanto pētījumos, lai labāk izprastu cilvēka slimības un to attīstību. Izmantojot peles, zinātniekiem izdevies gūt panākumus, lai izstrādātu vēža, diabēta, sirds slimību un citu slimību ārstēšanas metodes.
Pētījuma līdzautors Oksfordas universitātes profesors Kriss Pontings apgalvo, ka peles genoma atšifrēšana palīdzēs atrast gēnus, kas ir bioloģijas pamatā un ir vienādi visiem zīdītājiem. Viņš stāsta, ka bija svarīgi nošķirt tos gēnus, kas ir vienādi cilvēkam un pelei, no tiem, kas ir atšķirīgi. Pelei radās aptuveni 5000 jaunu gēnu pēc tam, kad tās un cilvēka priekšteči pirms 90 miljoniem gadu aizgāja katrs pa savu evolūcijas ceļu.
Peles genoma atšifrēšanu sāka 1999.gadā, un šim mērķim iztērēti aptuveni 100 miljoni dolāru (50 miljoni latu).